Billijs Grēms: Laimes noslēpums

Jēzus kalna svētrunas apcere: Laimes Noslēpums

LAIME SIRDSŠĶĪSTĪBĀ

Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. Mat. 5, 8.

Svētajos Rakstos cilvēka sirds tiek uzskatīta par kaut ko nesalīdzināmi lielāku kā vienkāršs miesas orgāns. Sirdi uzskata par jūtu centru. Bailes, mīlestība, drosme, naids, prieks, skumjas — viss tas tiek pierakstīts sirdij. Tā ir cilvēka morālas, garīgās dzīves viduspunkts. Sirdi atzīst arī par sirdsapziņas un cilvēka dzīvības centru.

Jēzus Kristus sacīja: "Svētīgi sirdsšķīstie". Un ar to ir apstiprināts augstāk sacītais. Ja mūsu sirds ir jūtu centrs, tad mūsu mīlestībai uz Dievu jābūt šķīstai; ja sirds ir mūsu rīcības centrs tad mūsu rīcībai jābūt skaidrai. Ja tā ir gribas viduspunkts, tad mūsu gribai jābūt pakļautai Kristus gribai.

Mums jābūt šķīstiem mīlestībā, savās velmēs, visā savā rīcībā.

Bet ko tad īsti nozīmē — but sirdsšķīstam? Vai Jēzus Kristus ar to gribēja sacīt, ka mums jāsasniedz bezgrēcības pilnība, tas ir, tāds stāvoklis, kad grēkot vairs nav iespējams? Nē. Bet sirdsšķīstam būt tomēr nenozīmē nēsāt nomierinošo kreklu, kādu apvelk gara slimniekiem vai pieņemt mūka izskatu un dzīvot tālu no sabiedrības.

Kristus pārmeta farizejiem viņu nepareizo izpratni par sirdsšķīstību. Viņš sacīja: "Vai! jums, rakstu mācītāji, un farizeji, jo jūs esat kā nobaltēti kapi, kas no ārienes izskatās jauki, bet no iekšpuses ir pilni miroņu kauliem un visādu netīrību."

Jēzus Kristus strīds ar farizejiem bija pamatots. Viņi sacīja, ka Dieva labvēlību var izpelnīties "šķīstot bļodas ārpusi", t. i., izpildot reliģiskas ceremonijas un pakļaujoties Mozus bauslības burtam. Citiem vārdiem: tie vairāk nodarbojās ar ārējo, kā ar iekšējo. Bet tāds nebija Dieva plāns. Tas nedeva sirdsšķīstību un dvēseles laimi. Pavirša pievēršanās reliģijai nedeva sirdsšķīstību un dvēseles mieru. Farizeji paši nebija laimīgi ļaudis. Tiem bija grumbu izvagotas pieres, sasprindzināti nervi un skumstoša sirds. Tie turēja ļaunumu, rūgtumu, aizspriedumus un naidu. Kāpēc? Vienkārši tapec, ka tie bija zaudējuši izpratni par dievišķo sirdsskaidrību.

Bet Jēzus sacīja, ka Dievs skatās dziļāk un ne tikai uz cilvēka ārējo rīcību. Viņš iespiežas sirdī un pārbauda to. Viņu interesē cilvēka sirds motīvi, domas un nodomi.

Man ir mīļa maza meitiņa.. Viņa ir tajos gados, kad bērni ļoti vēlas vecākiem palīdzēt. Ko vien daru, viņa piedāvājas: "Tēt, es tev palīdzēšu!" Viņai ir labi nodomi, bet, starp mums runājot, reti tai izdodas man patiesi palīdzēt. Ja viņa palīdz dārzu ravēt, tad izrauj nezāļu vietā vērtus dēstus. Ja palīdz tīrīt kabinetu, tad burtiski apgriež visu otrādi. Bet viņa patiesi vēlas palīdzēt. Es cenšos pasvītrot šo viņas labo gribu.

Tieši tā dara ari Dievs. Viņš nespriež pavirši, kā mēs, bet skatās dziļi dvēselē un zondē to kā ķirurgs. Un tad Viņš noteikti saka: "Sirds ir viltīga pār visām lietām un samaitāta, kas to var izzināt?"

Zondējot sava laika cilvēku sirdis, Jēzus sacīja: "Jo no iekšienes, no cilvēka sirds iziet ļaunas domas, netiklība, zādzības, slepkavības, laulības pārkāpšana, mantkārība, blēdība, ienaids, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība. Viss tāds ļaunums iziet no iekšienes un apgāna cilvēku."

Un Jēzus sacīja, ka tāda sirds ir tālu no Dieva un ka tā savā dabiskā stāvoklī ir gatava uz katru pārkāpumu.

Nesen apcietināja kādu jaunekli, kas bija izdarījis zvērisku slepkavību. Bet viņa māte apgalvoja: "Viņš ir tik mīļš zēns..." Viņa negribēja saprast, ka nesavaldīta cilvēka sirds ir spējīga uz katru pārkāpumu.

Lūk, kāpēc daudzi starptautiskie nolīgumi, kas parakstīti cilvēces vēstures laikā, nav tikuši izpildīti, un tiem sekojuši briesmīgi kari. Šie nolīgumi tika parakstīti, pamatojoties uz savstarpēju uzticību un pretējās puses godīgumu. Un ne vienu vien reizi viss ticis negodīgi pārkāpts, un miljoni cilvēku gājuši bojā kauju laukos tādēļ, ka cilvēka sirds ir viltīga un samaitāta.

Mūsu sirdis ir nešķīstas un tāpēc esam sasprindzināti, lepni, cerībās vīlušies, rūpju nomākti. Pati mūsu dzīves sakne ir slikta.

Jēzus saka: "Iekams mūsu sirdis nebūs šķīstas, mēs nebūsim pilnīgi laimīgi".

Bet ko mums darīt ar mūsu ļauno sirdi? Jūs jautāsiet, vai tā nav kaut kā izlabojama?

Kritusī cilvēce, kas vienmēr tiecas dzīvot neatkarībā no Dieva, neatkarībā no Dieva pārveidotājas žēlastības, uzskata, ka laba sabiedrība, izglītība un pareizs prāta virziens spēj labot cilvēka sirdi un skaidrot to. Viņi saka: "Dodiet cilvēkam labus apstākļus, un viņš kļūs labs."

Kaut arī, pavirši spriežot, tas izklausās loģiski, tāpat ka daudzas citas cilvēka prāta teorijas, tomēr patiesībā tas neiztur kritiku.

Ievediet paviānu greznā salonā un jūs redzēsiet, cik daudz laika vajadzēs, lai viņš sāktu uzvesties kā cilvēks. Dresētājs var līdz zināmai pakāpei nomierināt viņa mežonīgo dabu, bet paviāns vienmēr paliks paviāns, neskatoties uz dresūru un viņam doto labo apkārtni. Citi saka, ka vajag mainīt savas attiecības ar dzīvi. Vajag domāt pareizi, tad mes ari dzīvosim pareizi. Viņiem ļaunuma problēma liekas psiholoģiska. Domājiet pozitīvi — tie saka — jo, kādas ir cilvēka domas, tāds ir viņš pats.

Esmu priecīgs, ka cilvēki atzīst vajadzību laboties, kaut vai psiholoģiskiem līdzekļiem. Lai tiktu pie laimes, tie mums māca domāt laimīgas domas. Bet Dievs saka, ka mūsu vajadzība guļ dziļāk par prāta līmeni.

Vai Viņš tur ir sacījis: "Svētīgi tie, kas domā laimīgas domas"? Nē. Bet Viņš ir sacījis: "Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs."

Sirdsšķīstība nav iegūstama ne ar prāta iedvesmu, ne ar labu apkārtni, ne ar izglītību. Tā ir pārdabisks brīnums, ko rada pats Dievs. Bībele mums saka: "Es došu jums jaunu sirdi un jaunu garu un atņemšu jūsu miesīgo akmens sirdi."

Sirdsšķīstība ir atdzimšanas iznākums. Šai atdzimšanā cilvēks kļūst par jaunu radījumu.

Bībele saka: "Ne no asinīm un ne pēc miesas gribas, un ne pēc kāda vīra gribas, bet no Dieva dzimuši."

Jums nepieciešama šī jaunā, šķistā, attaisnotā, piedošanu ieguvusī sirds. Tā iegūstama vienīgi ar Dieva želastību, kas pamatota Kristus krusta nāvē par grēciniekiem.

Kāda svētdienas skolas skolotāja reiz stāstījusi savai klasei, ka Dievam viss esot iespējams. Bet kāds zēns piecēlies un teicis, ka viena lieta Dievam tomēr esot neiespējama. Pārsteigtā skolotāja prasījusi, kas tā par lieta un gudrais zēns atbildējis: "Dievs nespēj saskatīt mūsu grēkus, skatoties caur Jēzus Kristus asinīm."

Kad mēs patiesi savus grēkus izsūdzam, un ticibā no tiem novēršamies, tad Kristus ienāk mūsu sirdī, un tad šī sirds kļūst jauna.

Tikai tad rnēs kļūstam sirdsšķīsti un tikai tad mēs spējam iepazīt laimes noslēpumu.

Un atkal jāsaka, ka sacītā pamatā nav vienkārši jūtu pārdzīvojumi, kaut arī jūtas tajā var būt ieslēgtas. Ne jūtas rada jauno sirdi, bet ticība. Ticība ir dziļāka kā loģika un saprāts. Varbūt jūs daudz ko nesaprotat, kas rakstīts šais lappusēs, bet es aicinu jūs ticēt un ticībā pieņemt to, kas jums nesaprotams. Ticība jau nebūtu vajadzīga, ja mēs spētu saprast visas attiecības ar Dievu.

Jēzus nosacījums ieiešanai debesu valstībā ir, lai mēs kļūtu kā bērni.

Sirdsskaidrība noteikti nepieciešama, lai ieietu debesu valstībā. Vai jūs jau esat šādas jaunas sirds īpašnieks? Ja tā, tad jūs jau esat atradis laimes pamatu.

Skaidru dzīvi mēs nespējam dzīvot bez šķīstas sirds. Tas ir velts mēģinājums. Ja jūs no Dieva esat saņēmuši šķīstu sirdi, tad dzīvosiet arī šķīstu dzīvi. Šo stāvokli apzīmē par svēttapšanas stāvokli.

Šķista sirds līdzināsies Kristus sirdij. Dieva velēšanās ir, lai mēs kļūtu Viņa Dēlam līdzīgi. Ja Kristus dzīvo mūsos, tad mūsu miesas kļūst par Viņa svētnīcu, par Svētā Gara mājokli. Vai tad brīnums, ka kļūstam Kristum līdzīgi?

Dieva vārds atgādina: "Tāds prāts lai jums ir, kāds bija Jēzum Kristum." Kristum bija pazemīga sirds. Ja Viņš mājos mūsos, tad blakus Viņam nekad neapmetīsies lepnība. Viņam bija žēlsirdīga un iejūtīga sirds. Ja Viņš mājos mūsos, tur nebūs vairs vietas patmīlībai, bat kalpošana tuvākam tur būs pirmā vieta un tikai tālākajā — paša intereses.

Jūs sacīsiet, ka tas ir grūts uzdevums. Es piekrītu. Tas tiešam būtu neiespējami ar jūsu dabīgo sirdi un paša piepūli.

Apustulis Pavils zināja, ka ar savu piepūli viņš nekad neiegūs šķīstu sirdi. Bet viņš rakstīja: "Es spēju visas lietas Kristū".

Jūs neesat vieni. Kristus sacīja saviem mācekļiem: "Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam." Viņš panāca to, ko vēlējās, jo Kristus bija ar viņiem. Tā bija neliela, vienkārša ļaužu grupa, kas sakustināja pasauli.

Kāda vārdnīca "skaidrību" iztulko šādi: tā ir bez svešdabas un bez kaitīga piejaukuma; tā ir kārtība, bezvainība, uzskatu un ieradumu tīrība.

Kaut ari šīs idejas ieslēdz sevi skaidrību, tās nevelk noteiktas līnijas, lai spriestu, kas ir grēcīgs un svešdabīgs. Labāk mēs to saprotam, ja sakām, ka skaidrība ir pilnīga harmonija ar Dieva svētumu.

Dievs saka: "Esiet svēti, jo es esmu svēts." Un vēl Svētie Raksti saka: "Kungs, kas mājos Tava dzīvoklī un kas dzīvos tavā svētajā kalnā? Kas staigā nenoziedzībā un dara taisnību, un patiesību glabā sava sirdi, kas citu neaprunā ar savu meli, savam tuvākam ļauna nedara un nelaupa viņam viņa godu."

Vēl Svētie Raksti pavēl: "Glabā, sevi šķīstu!" Dievs vēlas, lai mēs būtu šķīsti miesīgi. Senie ebreji tiecās pēc miesas šķīstības garīgu iemeslu dēļ. Pat visnabadzīgākos apstākļos ciivēks var sev atļauties ziepes un ūdeni. Pavisam neattaisnojami ir, ja kristietis ir rietīrs un nekārtīgs. Ja jums būs tīra sirds, jums būs arī prasība pēc tīras miesas. Nesen pie manis atnāca kāds cilvēks un stāstīja par saviem reliģiskiem pārdzīvojumiem. Bet man bija grūti tiem dzīvot līdzi, jo mana oža man liecināja, ka šis cilvēks nav ilgi mazgājies. Zinu pat tādu reliģijas piekopēju, kas lielās ar to, ka reti iet vannā un ilgi valkā savu kreklu. Tas ir kauns debesu valstībai, un tas liecina, ka šais vietās ar sirdsskaidrību viss nav kartībā.

Sirdsšķīstība ieslēdz sevī ari nevainību. Apustulis Pavils saka: "Jo tāda ir Dieva griba, lai jūsu dzīve būtu svēta. Atturieties no netiklības!" Cik bieži Svētie Raksti mūs brīdina no netiklības grēkiem, pat biežāk kā no citiem!

Šī gadsimta sākumā kļuva slavenas ļoti dažādas filozofijas, bet tagad mēs jau redzam šo filozofiju augļus. Dievs saka: "Nepieviļaties! Dievs neļaujas apsmieties, jo, ko cilvēks sēj, to viņš ari pļaus."

Nīče ar savu pārcilvēku, Zigmunds Freids ar savu psihoanalīzi un Šleiermahers ar savu visai oriģinālo teoloģiju, bija savā laikā ļoti populāri. Bet vai ir uzskaitāms viss tas posts, kas ar to nodarīts? Tik daudzi ir apmaldījušies atziņā, ka Bībele neesot Dieva atklāsme, ka glābšana no mūžīgās pazušanas notikšot ar cilvēka palīdzību, bet nevis ar Dieva žēlastību, un ka morāle esot relatīva un ne absolūta. "Velns no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs," ta sacīja Kristus.

Šo mācību praktiska pieņemšana ir izvirtušas morāles atzīšana un garīgo ideālu noliegšana. Mēs redzam sekas skolu un universitāšu audzēkņos. Nevainība tiek nicināta, morāle apsmieta. "Dievs ir novecojies," tā kliedz visapkārt. Ko mums tādos apstākļos sagaidīt, kā vien nenormālu jauniešu tūkstošus? Bībele mūs pastāvīgi brīdina, ka netikumiska tauta nespēj ilgi pastāvēt un ka neviens netikumīgs cilvēks neieies Dieva valstībā.

Sestais no Vecas Derības baušļiem saka: "Tev nebūs laulību pārkāpt". Zinu gan, ka tā ir delikāta tēma un ka maz par to tiek sludināts. Bet par to raksta laikraksti, pļāpā kaimiņi un pat bērni par to sačukstas.

Bez tam Bībele pieskaita laulības pārkāpšanu pie vislielākiem grēkiem. Un tāpēc visa laba, svēta un pareiza vārda - kāpēc sludinātāji nevarētu skaļi biedināt no tās!

Kas tad īsti ir laulības pārkāpšana? Tā ir morāles maitāšana un novājināšana. Grēks ir ne tikai tā lietošana, kas ir samaitāts, bet biežāk — laba un skaidra ļaunprātīga izmantošana. Tādā veidā laulības pārkāpšanas gars var ieviesties daudzās lietās. Laulības pārkāpšana Vecās Derības laikā tika uzskatīta tik briesmiga, ka pēc ebreju likumiem tā tika sodīta ar nāvi. Tāpat tas sava laikā bija pie romiešiem un grieķiem. Pēc Dieva likumiem laulības pārkāpšana tiek sodīta ar garīgu nāvi. Pāvils saka par atraitnēm: "Kas izlaidīgi dzīvo, tā dzīva būdama, ir mirusi..." un "Grēka nopelns ir nāve". Bībele mums māca pasargāt savu miesu šķīstu un atturēties no miesīgam kārībām, jo tie ir grēki ne tikai pret miesu, bet arī pret Dievu.

Dievs grib redzēt cilvēkus arī ar skaidru pratu: "Kas šķīsts, par to domājiet..." Runājot par nevaīnību, mums jāņem vērā, ka Jēzus sacīja: "Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: Tev nebūs laulību pārkāpt. Bet es jums saku, ka ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis sava sirdī."

Var izdarīt netiklību ar ļaunām domam vien. "Un tas Kungs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga virs zemes, un viss viņu sirdsprats un padoms tikai ļauns bija vienmēr."

Dievs interesējas par jūsu domām, jo tās zināmā mēra nosaka to, kāds jūs nākamība būsiet. "Jo kādas viņa sirdsdomas, tāds viņš ir", saka Vecajā Derībā Sālamans par cilvēku.

Ja jūsu domas būs ļaunas, būs ļauna arī jūsu rīcība. Un arī pretēji. Roberts Braunings sacīja: "Doma ir rīcības dvēsele." Un Emersons: "Doma ir rīcības centrs un katra darba priekštece."

Ja Noasa laikā Dievs iznīcināja visu dzīvo radību pastāvīgā ļaunuma dēļ, vai tad nav jāsaprot, ka viss iekāres un netikumības grēks apbēdina Viņa sirdi arī šodien? Daudzi sapņo par grēku un to ari izdarīs pie izdevīga gadījuma. Dievs šos ļauna domātājus uzskata par tādiem, kas jau grēku padarījuši.

Jūs, kas pie Kristus esat jau atnākuši un saņēmuši jaunas sirdis, sargieties no iekāres un netiklības skatiem, ko Sātans velk uz jūsu dvēseles ekrāna. Izvēlieties rūpīgi grāmatas, kuras lasiet, tāpat sabiedrību un draugus, ar kuriem satiecieties. Netīras domas nedrīkst sakrāties jūsu prātā un dvēselē, tāpat kā drupatas un atkritumi jūsu ēdamistabā.

Pirmais skatiens varbūt nenodarīs lielu postu, bet otrais jau var būt liktenīgs. Lūdziet Dievu, lai Viņš pasarga jūsu prātu tīru. To sekmēs arī Dieva vārda lasīšana ik dienas, tāpat ari draudzība ar sirdsskaidriem cilvēkiem.

Svētie Raksti stata iekāri blakus citiem lieliem grēkiem. "Jo viss, kas ir pasaulē — miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība - tās nav no Tēva, bet ir no pasaules. Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi."

Nav brīnums, ka ījabs, kurš bija precējies, sacīja: "Es derību esmu slēdzis ar savām acīm, ka man nebūs uzlūkot sievieti."

Jūsu acis redz tikai to, ko jūsu dvēsele jums atļauj redzēt. Ja jūsu sirds nav saskaņā ar Dievu, ja jūs neesat piedzimis no augšienes, tad ir neizbēgami, ka jūsu skats uz dzīvi būs greizs. Kad jūsu dvēsele ieraudzīs Kristu, tad jūsu iekāres kaislības nokritīs no jūsu acīm kā zvīņas, kā tas notika ar apustuli Pavilu. Kritiskā brīdī jūs varat pavēlēt savām acīm, vēršot tās pret krustu: Tās ir krustā sistas līdz ar Kristu un nekad vairs nedrīkst iedegties.

Var apgrēkoties arī ar mēli. Bībele biedina mūs no ļaunas sabiedrības, jo tā samaitā labus tikumus. Dāvids lūdza: "Pasargi, Kungs, manu muti un sargi manas lūpas." Netīriem jokiem nav vietas kristieša dzīvē. Tūkstoši izdara netikumības grēku ar savu mēli. Lai jūsu sarunas ir tīras. Lūdziet Dievu, lai Viņš šķīstī jūsu mēli.

Var izdarīt netikumības grēku ari ar savu apģērbu. Ja sieviete ģērbjas tā, lai kārdinātu vīrieti, tad viņa ir vainīga neatkarīgi no tā, vai vīrietis ir izdarījis grēku, vai nē. Reiz kāda meitene man stāstīja: "Jums sludinot, es pieņēmu Jēzu Kristu ka savu Pestītāju. Nedaudz dienu pec tam man bija jāiet uz kādu sarīkojumu. Kad biju apģērbusies, paskatījos spogulī un man likās, ka Pestītājs arī skatās uz mani. Man bija steigšus jāiet pie skapja un jāpārģērbjas. Tagad es ģērbjos tā, it kā Kristus man katru vakaru nāktu lidz."

Apģērbieties arī jūs tā, lai patiktu Kristum — ar gaumi un pieklājīgi.

Var apgrēkoties, lasot arī "netīras" grāmatas un skatoties "netīrus" skatus. Kas baro savu iekāri, grēko pret Dievu.

Daudzi, kas lasa šīs rindas, būs grēkojuši pret sesto bausli: vīri bijuši neuzticīgi sievām un otrādi, un kļuvuši netikli. Bībele māca, ka šis grēks aizved ellē. Bet arī tādiem tiek sludināta labā vēsts. Samariete, ko Jēzus sastapa pie akas, bieži bija izdarījusi šo grēku. Bet Kristus viņai piedeva un šķīstīja viņas sirdi no šī grēka. Viņš darīja šo brīnumu arī pie Marijas Betānija. Arī šī grēciniece, kas bija atklāta pašā laulības pārkāpšanā, guva piedošanu un dzirdēja brīnišķos vārdus: "Arī es tevi netiesāju. Ej un negrēko vairs!" Viņš neizrādīja līdzjūtību grēkam, bet nenotiesāja arī sievieti, kura Viņam ticēja. Viņa aizgāja šķīstīta un guvusi piedošanu. Kristus piedos arī jums, ja tikai to vēlēsieties.

Dievs vēlas, lai mēs būtu šķīsti ne tikai miesā un sirdspratā, bet arī mūsu vispārējā uzvedībā. Apustulis Pāvils saka: "No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem."

Kristus sacīja farizejiem: "Jus, odžu dzimums, kā jūs varat labu runāt, paši ļauni būdami? Jo no sirds pārpilnības mute runā. Labs cilvēks izdod no laba krājuma labu, un ļauns cilvēks izdod no ļauna krājuma ļaunu. Bet es jums saku: "Par ikvienu veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild tiesas preikšā, jo pēc saviem vārdiem tu tiksi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tiksi pazudināts".

Lamāšanās, neķītru anekdošu stāstīšana, citu aprunāšana, tiem godu laupot. Dieva vārda nelietīga,velta valkāšana - tas viss ir nekrietna valoda.. Mūsu sarunām jābūt šķiītām un apgarotām.

Te jāpiemin arī draudzība. Pāvils saka, ka ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus. Bībele mūs brīdina "nevilkt svešu jūgu ar neticīgiem." Viss tas skar mūsu ikdienu — mūsu saimnieciskās, veikalnieciskās un reliģiskās attiecības ar netikumīgiem cilvēkiem. Attiecībā uz reliģiju apustulis Jānis raksta: "Kas nāk pie jums un nesludina šo mācību, to nepieņemiet savās mājās un nesveiciniet to, jo, kas tādu sveicina, piedalās viņa ļaunajos darbos."

Kristiešiem, kuri draudzējas ar netīriem cilvēkiem, dots padoms: "Tapēc izejiet no viņu vidus un atšķirieties no tiem!" Un kas to dara, tiem Dievs apsola savu sirsnīgo draudzību.

Tālāk Bībele māca, ka arī skaidra uzvešanās ieslēdz sevī taisnīgumu — but taisnīgiem pret sevi pašu. Ar kādu nicinašanu Jēzus Kristus pārmeta farizejiem un rakstu mācītajiem liekulību! Kalna svētrunā Viņš pārmeta liekulību gan dāvanu došanā, gan lūgšanā, gavēšanā un citu ļaužu labošanas gribā.

Mums jābūt taisnīgiem arī pret saviem panākumiem. Dievs nevēlas, lai mes nosvītrotu faktus — tā arī ir netaisnība, bet Viņš nevēlas arī to, lai mēs pārspīlētu mūsu spējas un darbu. Meli un viss, kas nesaskan ar absolūtu patiesību.

Tālāk: mums jabūt taisnīgiem darbos. Netaisni mēri un svari, nepareizu rēķinu uzdošana, utt., ir netaisnības grēki un iekšējas netīrības pierādījums. Zemnieks, kas glabā un slēpj bojātus kviešus maisā zem diviem labu graudu slāņiem pārdošanai un augļu pārdevējs, kas nebojātos augļus sakrauj kastes virsū ir negodīgi.

Cilvēks, kas noliedz savus ienākumus, lai samazinātu nodokļus, ir negodīgs. Pārvaldniekam jābūt godīgam attiecība uz viņam uzticēto mantu, un strādnieks nedrīkst saīsināt, sev par labu, tam noliktās darba stundas. Kristietim jābūt cilvēkam ar labu slavu un tādam, uz ko vienmēr var paļauties.

Jēzus Kristus sacija: "Svētīgi sirdsšķīstie." Vai jus vēlaties but laimīgi? Tad ieslēdziet savā sirdī šo likumu. Vienīgi sirds šķistie ir spējīgi iepazīt laimes augstāko pakāpi. Viņu sirdis ir šķīstas, un tāpēc arī viņu attiecības pret cilvēkiem ir šķīstas. Viņi ir laimīgi tāpēc, ka viņi atrodas Tā aprūpībā, kurš ir viss v i s ā, un tāpēc, ka viņi nevienu neapskauž. Viņi ir laimīgi tāpēc, ka negaida citu cilvēku uzslavu. Tā kā viņi nevienam nav ienaidnieki, viņi arī paši nevienu neuzskata par savu ienaidnieku. Iznākums no visa ir tas, ka viņi jūt mieru ar Dievu un ir mierā arī ar savu apkārtni. Tā kā viņu grēki Dieva žēlastībā ir piedoti, viņi labprāt piedod arī tiem, kas viņu priekšā vainīgi. Viņi ir atbrīvojušies no ļauna pieminēšanas.

Bet vislielākā laime, ko gūst sirdsšķīstais cilvēks, nav tikai pareizas attiecības ar šīs zemes cilvēkiem. Lielāko laimi sniedz sirsnīgās attiecības ar Dievu: "..jo tie Dievu redzēs." Ēdenes vārti atkal atveras. Dievs un cilvēks atkal sastopas un vienojas. Laimes noslēpums ir DIEVS. Ceļš, pa kuru Dievs ir ieraugāms un iepazīstams, ir sirdsšķīstība. Bet šķīsta sirds iegūstama no paša Dieva. Meklējiet sirdsšķīstību, un jūs kļūsiet augstākā mēra laimigs visādos dzīves apstākļos.