Garīga atmoda

Mīļie brāļi, māsas, draugi - mēs dzīvojam garīgā pasaulē. Tas nozīmē to, ka mums acīm neredzama realitāte ir ap mums un mēs esam šajā realitātē. Proti, ja mūsu garīgās acis atdarītos un mēs redzētu garīgo pasauli, mēs būtu ārkārtīgi pārsteigti. Dievs savā žēlastībā neliek to mums ar savām fiziskām acīm redzēt. Tas būtu ārkārtīgi pārsteidzoši, satricinoši, traģiski redzēt neskaitāmus dēmoniskus spēkus, kas ir visapkārt mums šajā pilsētā, šajā zemē un visā pasaulē. Šie spēki darbojas, šie spēki ietekmē cilvēkus. Šie spēki ir atbildīgi par visām tām ļaunajām lietām, kas notiek pasaulē. Šie spēki savos ļaunajos nodomos iesaista cilvēkus. Cilvēki darbojas kopā ar dēmoniskiem spēkiem, dēmoniski spēki darbojas kopā ar cilvēkiem, un mēs atrodamies tajā postā kādu mēs zinām, par kuru mēs nopūšamies.

Bet slava Dievam, ka nav tikai dēmoniskie spēki. Slava Dievam ka ir, protams, tas Kungs, bet viņa enģeļi. Un viņa enģeļi ir pie tiem, kas Dievam pieder. Tas ir iepriecinošs fakts! Patiesi, ja mēs šajā brīdī varētu saskatīt garīgo pasauli, tad mēs redzētu, ka pie katra viena atpestītā cilvēka ir Dieva enģeļi. Mums nav zināms cik daudz, bet viņi ir. Svēti Raksti mums saka, apustulis raksta, ka enģeļi ir "kalpodamie gari, kurus Dievs ir izsūtījis kalpot tiem, kam būs iemantot pestīšanu un mūzīgo dzīvību."

Vēl mēs varam sacīt, ka mēs redzētu Dieva enģēļus pie bērniem - un īpaši pie ticīgo cilvēku bērniem. Jūdi ticēja, ka katram ticīgam bērnam, jeb katram izraēļa bērnam, ir septiņi enģeļi, kas ir pie viņa. Mēs to nezinam, bet viena lieta ir skaidra, ka ir ne tikai dēmoniski spēki - dēmoni - bet ka ir arī enģeļi, Dieva enģeļi. Un tad, kad Dieva ļaudis sapulcējas kopā, tad Dieva enģeļi ir tur, kur ir Dieva ļaudis. Dieva enģeļi arī apsargā šo vietu, kad mēs šeit esam, lai dēmoniski spēki nevarētu padarīt visu, ko tie vēlas. Mums ir jāatmin to, ka ir šī garīgā pasaule kurā mēs dzīvojam. Tā ir no vienas puses traģiska un briesmīga, un no otras puses Dieva žēlastība - un Viņa enģeļi ir ar mums.

Mīļais ticīgais cilvēk, ticīgā dvēsele, vai tu esi pārliecināts, ka patiesi tumsas spēki, demoniskie spēki, nespēj tevi manipulēt, ietekmēt, bet ka Dieva enģeļi ir ar tevi un tevi pasargā? Šī lielā izmaiņa, ka mēs kļūstam brīvi no dēmoniskiem spēkiem un dēmonisku spēku ietekmes notiek tad, kad mēs nākam pie Kristus, un kad Viņš mūs atbrīvo.

Mēs lasījām šeit notikumu - ļoti smagu notikumu - šeit bija cilvēks, kurš ne tikai atradās tumsas spēku ietekmē, bet kurš bija apsēsts. Un arī šodien ir ļoti daudz cilvēku, kas ir apsēsti. Dažādu iemeslu dēļ. Daudzi cilvēki kļūst apsēsti tāpēc, ka viņi rotaļājās ar okultām mācībām un okultu praksi. Bet lielākā vai mazākā mērā ikviens cilvēks, kas nav atpestīts, kas nepieder Jēzum Kristum atrodas dēmonisko spēku varā - ietekmē. Dēmoniskie spēki manipulē cilvēku dzīvi, darbojas - mēģina viņus paturēt verdzībā, lai viņi nevarētu baudīt dievišķu brīvību. Bet tad, kad mēs nākam pie Kristus, kad mēs savu sirdi atdaram Viņam, kad mēs savu dzīvi nododam Viņam, Kristus - Lielais Atbrīvotājs - dara mūs brīvus! Jēzus sacīja: "Ja Dēls jūs atbrīvos, tad jūs patiesi brīvi būsiet!" Jēzus Kristus ir Atbrīvotājs. Viņam ir visa vara, Viņš mūs ir darījis brīvus. Un tāpēc, ka Viņš ir mūs darījis brīvus, mēs esam laimīgi ļaudis.

Daudzi Dieva ļaudis pasaulē atrodas ieslodzījumā evanģēlija dēļ. Savā laikā Padomju Savienībā bija ļaudis, kuri evanģēlija dēļ atradās cietumos Bet cietumos atrazdamies viņi bija brīvāki nekā tie ļaudis kuri dzīvo bez Kristus šķietamā arējā brīvībā. Īstā brīvība ir dvēseles brīvība. Brīvība no grēka un brīvība no velna varas. Dieva cilvēks ir laimīgs cilvēks tāpēc, ka viņš ir brīvs. Un ja šodien mans mīļais klausītāj tu nejūties brīvs, tad tuvojies Jēzum, lielajam atbrīvotājam, un lūdz lai Viņš tevi atbrīvo. Un Viņš tevi atbrīvos, un tu būsi brīvs!

Mēs dzīvoja garīgā pasaulē. Un nav iespējams no šās garīgās pasaules aizbēgt. Mēs nevaram nonākt kādā vietā, kur nebūtu garīgā pasaule, kur būtu tikai cilvēki. Bet ja mēs esam atbrīvoti, ja mēs esam piedzīvojuši Kristus atbrīvojošo spēku, ja Jēzus mūs ir darījis par Dieva bērniem - un Dieva bērni ir brīvi - tad mums ir uzdevums, liels uzdevums, palīdzēt tiem, kuri nav brīvi. Ievērojiet, ka visiem saviem mācekļiem Jēzus uzdeva - uzlika par pienākumu - sludināt evanģēliju un atbrīvot ļaudis no tumsas spēkiem. Mēs to lasījām. Septiņdesmit mācekļus Viņš izsūtija - deva viņiem vara pār ļauniem gariem. Divpadsmit mācekļus izsūtīja - deva viņiem varu pār ļauniem gariem. Un kad viņi pārnāca atpakaļ, viņi bija pārsteigti un līgsmi - viņi teica: ļaunie gari mums padodas Tavā vārdā!

Bet, mēs šeit Marka evanģēlija 9. nodaļā lasam kautko citādu. Mēs lasījām 3.nodaļā par to, ka viņiem bija vara ļaunos garus izdzīt. Un viņi atnāca un priecājās, ka ļaunie gari padodas. Bet tagad ir pagājis kāds laiks - un tas nav liels laiks, varbūt kādi mēneši, varbūt pus-gads vai mazāk, vai vairāk. Un tagad situāciija ir tāda, ka ir kāds cilvēks, jauns cilvēks, ļauna gara apsēsts. Viņš top atvests pie Jēzus mācekļiem un šoreiz viņi nevar palīdzēt - nevar izdzīt. Viņi varēja, un tagad nevar! Kas ar viņiem bija noticis? Vai viņi bija pazaudējuši spēku? Kur ir iemesls? Kāpēc? Un kad viņi jautāja Jēzum pēc šī iemesla - "Kāpēc mēs nespējam to izdzīt?" - Jēzus tiem sacīja, ka "šī suga citādi nevar iziet kā vien ar Dieva lūgšanu un gavēšanu." Dažās Bībelēs šis vārds "gavēšana" ir izlaists, tāpēc ka dažos vecākos manuskriptos tā nav. Bet es domāju, ka šim vārdam tur jābūt.

Ievērojiet šo vārdu - "šī suga." Tas norāda uz to, ka ir dažādas sugas ļaunie gari, dēmoni - citi par citu spēcīgāki, ar lielāku spēku, ar lielāku ietekmi. Pravieša Dāniēla grāmatā mēs lasām ļoti interesantu vēsti. Daniēls lūdza Dievu. Un beidzot pie viņa atnāca enģelis Gabriēls - tas atklājās viņam. Un viņš teica, ka viņš ticis aizkavēts - trīs nedēļas - tāpēc, ka viņam bija jācīnās ar Persijas sargenģeli - dēmonu. Ļoti interesanti! Tas norāda, ka garīgajā pasaulē nav tā, ka visi dēmoni būtu vienādi, bet ka dēmoniskajā pasaulē ir atšķirības, pakāpes un rangi. Vēstulē Efeziešiem 6. nodaļā mēs to arī lasam: "Ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem, un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā." Dažādība. Tumsas spēku garīgās pasaules dažādība. Arī enģeļu pasaulē - ja mēs tā sakam - arī tur ir dažādība. Tur ir enģeļi un tur ir archenģeļi. Atšķirība. Dažāds spēks, dažāda autoritāte. Un Jēzus šeit saka: šī suga neiziet citādi, kā caur lūgšanu un gavēšanu. Ir nepieciešama īpaša sagatavošanās, lai varētu uzvarēt kādu īpašu dēmonisku sugu.

Notikumā, kuru mēs lasījām bija runa par kādu zēnu, kurš bija atvests pie mācekļiem, un kuram Jēzus palīdz. Šis zēns zināmā mērā reprezentē, jeb runā par cilvēcisko sabiedrību. Mēs varam droši vilkt paralēles starp šo nelaimīgo zēnu un cilvēci. Un mēs varam vilkt paralēles starp Jēzus mācekļiem un kristīgo draudzi, šīsdienas mācekļiem. Cilvēciskā sabiedrība ir līdzīga šim zēnam tajā ziņā, ka visa cilvēciskā sabiedrība, politiskā dzīve, ekonomiskā dzīve, kultūras dzīve, tā sabiedrība un tās dzīve tās daudzveidībā pasaulē, atrodas sātaniskā ietekmē. To mums jāpatur prātā. Mums to jāpatur prātā kad mēs nodarbojamies ar šīs dzīves lietām. Mums to jāpatur prātā kad mēs skatamies - jā, tas ko visi cilvēki šodien skatās - televīziju. Mums to jāpatur prātā tad kad mēs lasām literatūru. Mums to jāpatur prātā kad mēs nodarbojamies ar tirgošnos - pārdošanu un pirkšanu - un tā tālāk. Dēmoniskie spēki ir caurstrāvojuši absolūti visu. Tas nedrīkst mūs izbiedēt. Bet tas mums jāpatur prātā, ka ar to mums ir darīšana.

Mums, Dieva ļaudīm, ir uzticēta liela atbildība: nest atbrīvošans vēsti. Vēl vairāk - atbrīvošanu cilvēkiem Jēzus vārdā! Marka evanģēlija pašās beigās, evanģēlijā, kurā mēs lasījām par šo zēnu, Jēzus saka: "Šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, ar rokām pacels čūskas. Un kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem tie rokas uzliks, un tie kļūs veseli." Te ir runa par daudzēm lietām, kur Dieva ļaudīm ir vara pār šo tumsas pasauli.

Mīļie draugi, Sātans ir ļoti spēcīgs - ļoti spēcīgs - daudz spēcīgāks nekā mēs. Bet vienu lietu mums jāpatur prātā, ka Sātans nav otrais Dievs. Viņš uzdodas par Dievu, un Bībelē, Jaunajā Derībā, mēs pāris vietās lasām: "Šīs pasauels dievs, Sātans." Viņš vēlās būt Dievs. Viņš uzrunāja cilvēkus īsi pēc radīšanas, un pievīla viņus, un atņēma viņiem to varu un to spēku, ko Dievs viņiem bija devis. Bet viņš nav otrais Dievs. Sātans nav visspēcīgs. Ievērojiet, tas ir ļoti nozīmīgi - Sātanam ir liela vara, dēmoniskiem spēkiem ir liels spēks, bet Sātans un viņa armija nav visspēcīgi. Vienīgi Dievs ir visspēcīgs. Jēzus sacīja: "Man pieder visa vara debesīs un virs zemes." Golgātā, pie krusta mirstot - tā ir dziļa garīga patiesība - Jēzus sadragāja Sātana galvu - vecās čūskas galvu. Sātans ir ļoti spēcīgs, bet viņš tajā pašā laikā ir uzvarēts ienaidnieks. Jēzus viņu uzvarēja! Vai tas nav brīnišķīgi? Priecājieties Dieva ļaudis! Jēzus ir uzvarētājs. Sātans ir uzvarēts ienaidnieks.

Bet paceļās jautājums - ja mums ir uzticēta šī atbrīvošans kalpošana, ja mums ir uzticēta cīņa pret tumsas spēkiem pasaulē cilvēkos, kāpēc mums neizdodas? Kāpēc mēs nevaram svinēt uzvaru atkal un atkal? Kāpēc? Mēs varam sacīt: mūsu garīgais stāvoklis. Kādreiz mēs varējām, tagad nevaram. Mācekļi kādreiz varēja, bet tagad viņi nevar. Jēzus saka: "Šī suga..." Sabiedrība, kurā mēs šodien dzīvojam, atšķirās ļoti lielā mērā no sabiedrības kura bija pirms gadiem piecdesmit, simts, divi simts, un vairāk gadiem. Daudzi teologi saka, ka mēs dzīvojam pēc-kristietības laikmetā. Es nevaru īsti piekrist - es domāju ka šis pēc-kristietības laikmets prasa zināmu komentāru, jeb zināmu paskaidrojumu. Tas nozīmē gluži vienkārši to, ka šodien vairs nav tā kā pirms divi simts gadiem, kad absolūti visi cilvēki piederēja kādai baznīcai, un tikai atsevišķi bija brīvdomātāji un ateisti. Tas laiks ir pagājis. Šodien aizvien mazāk cilvēku pieder pat nominālām baznīcām. Mūsu laikmets ir atšķirīgs. Nav vairs kristietība dominējošā filozofija.

Mēs lasām Svētajos Rakstos, ka viena no Svētā Gara dāvanām ir garu pazīšanas dāvana. Mācekļiem toreiz, kad šis jaunais cilvēks pie viņiem tika atvests nebija šī dāvana. Viņi vēl nebija saņēmuši Svēto Garu ar garīgām dāvanām. Un Jēzum vajadzēja sacīt "šī suga"- ar ko jus tagad sastopaties, neiziet citādi kā ar lūgšanām un ar gavēšanu. Atšķirīga suga. Citāda. Un tā mēs varam sacīt, ka dēmoniskie spēki, kuri tur savās važās un savā ietekmē cilvēku sabiedrību visā pasaulē, šodien ir īpaša suga. Reliģiskā vide atškiras no tās kurā daudzi no mums dzīvoja trīsdesmit, četrdesmit, piecdesmit gadu atpakaļ. Šodien cilvēku reliģiskā gaume ir lielā mērā mainījusies. Šodien liels pievilkšanas spēks ir austrumu reliģijām, jaunā laikmeta atziņām. Arvien vairāk un vairāk cilvēku grimst visāda veida okulstismā. Kristieši arī grimst pagāniskās idejās un mācībās. Joprojām pārdošanā ir Pauls Jongi Čo grāmata par ceturto dimensiju. Varbūt, ka jūs esat lasījuši. Kas tad tā ir par grāmatu? Tur ir kristiešu mācītājs, dienvidkorejietis, kurš māca cilvēkiem šamanismu, vizualizēšanu - pretēji Svētajiem Rakstiem, pretēji Bībeles mācībai.

Un netikai ir mainījusies reliģiskā gaume. Arī ateistiskā vide ir šodien gribot vai negribot pārņemusi cilvēku prātus. Cilvēkiem nav vairs garīgais pasaules uzskats. Tajā vietā, kur mēs atzītu visspēcīgu visuma radītāju, mums top teikts, un bērniem jau no pirmās klases top mācīts, ka viss ir attīstījies no nepilnīgā pretim pilnīgam, pretim kautkam labākam, kautgan mēs dzīvē redzam, ka nekāda pilnveidošanās pati no sevis nenotiek. Ūdens netek pret kalnu. Deģenerācija - tā notiek pati no sevis, bet nevis progress.

Mēs redzam, ka šodien ļaudis ir kļuvuši materiālisti. Pat kristieši ir kļuvuši materiālisti. Lats vai dolārs bieži vien ir daudz nozīmīgāks kā Dievs, lūgšana, sadraudzība ar Dievu, Dieva Vārda sapulce. "Man nav laika, man ir nauda jāpelna!" "Man nav laika priekš garīgām lietām, man ir jāiet darbā! Dievus, trīs, četrus darbus man vajaga!" Bet: "Ko tas cilvēkam dot, ja viņš iegūst visu pasauli, bet pazaudē savu dvēseli?" Lūk "šī suga" - šī suga, kas šodien dēmonizē, jeb ietekmē pasaules sabiedrību, atšķirās no tiem dēmoniskiem spēkiem, kas darbojās pirms kādiem gadu desmitiem, vai simtiem.

Vēl iemesls kāpēc mēs nevaram gūt uzvaru pār dēmoniskiem spēkiem un kāpēc mēs nevaram palīdzēt ļaudīm atbrīvoties no tumsas spēkiem un nākt pier Kristus - citiem vārdiem sakot, kāpēc mūsu vidū, mūsu draudzēs, nav garīga atmoda. (Proti, ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, kad mēs paši degam priekš Kristus, un tad kad mēs sludinām, tad ļaudis nāk pie Kristus un top brīvi. Kāpēc tik nedaudzi iegūst brīvību mūsu vidū? Kāpēc? Mums ir evanģēlijs, mums ir atbrīvošans vēsts, mums ir Jēzus vārds. Bet kāpēc nenotiek tas, ka ļaudis, kas ienāk grēka saistīti, nelaimīgi ļaudis, kāpēc viņi neaiziet laukā atbrīvoti un laimīgi? Kāpēc mēs nespējam gūt uzvaru pār "šo sugu?") Tas ir ļoti svarīgs jautājums, un ļaujiet man pieminēt pāris lietas.

Tāpēc, ka mēs evanģēliju esam atvietojuši ar daudz un dažādām programmām. Tāpēc, ka mēs galveno esam atvietojuši ar otršķirīgo. Tāpēc, ka mums metodes ir svarīgākas nekā vēsts. Mēs gribam būt ļoti laikmetīgi. Mēs gribam pieskaņoties laikmetam. Mums vairs nav tikai Dievs Tēvs. Bet mums ir Dievs Tēvs un māte. Mēs negribam lietot vārdu "pestīšana," mums vajadzīgs lietot vārdu "glābšana" un tikai to. Bet starp glābšanu un pestīšanu ir atšķirība.

Mēs, par nožēlu, sekojam modēm reliģiskajā dzīvē. Un šīs dažādās modes, jeb kā citā tulkojumā sacīts "vēja mācības" ir tiešām tādas, kas nāk un iet. Kādu laiku tās pastāv un tad tās pazūd. Mēs varam pieminēt dažas no šīm modernajām vēja mācībām. Viena no tām ir, ka cilvēkam ir jāmīl pašam sevi, lai viņš varētu mīlēt citus. "Kā tu vari milēt citus, ja tu nemīli pats sevi?" Kur jūs varat atrast šādu mācību Svētajos Rakstos? Jēzus atdeva sevi. Tā bija absolūta pašaizliedzība. "Ja kas sev (un savai rocībai) neatsaka, ja kas neienīst pats savu dzīvību, tas nevar būt mans māceklis!" Ko tas nozīmē? Mums Dievu jāmīl pār visām lietām, un tad mēs spējam mīlēt cilvēkus.

Ir kāda cita mācība, proti, ka ja jums ir pareiza ticība, tad jums ir jābūt bagātiem un veseliem. Tā ir reliģiska mode, un šī mācība izplatās ar vēja ātrumu. Arī Latvijas kancelēs šāda mācība top sludināta. Tā ir ļoti bīstama mācība. Cilvēks var būt laicīgi nabags, bet bagāts iekš Dieva. Mēs esam aicināti uz to, lai mēs būtu bagāti iekš Dieva. Protams, te neiet runa par to, ka Dievs nesvētī ticīgus ļaudis. Visumā Dieva ļaudis var liecināt par Dieva svētību savā dzīvē, par Dieva brīnumiem savā dzīvē - kā Dievs klāj galdu viņiem tuksnesī. Bet te nekādā gadījumā neiet runa par to, ka ja es kolektes traukā vienu latu, tad man būs pēc nedēļas simts lati atpakaļ. Šādu tirgošanos ar Dievu Svētie Raksti neparedz.

Vēl ir kāda vēja mācība, ka mums vajag atrast savas garīgās dāvanas. Kāda aplamība. Pirmkārt, ne visiem cilvēkiem ir garīgas dāvanas. Svētā Gara dāvanas ir tikai tiem, kas ir Svēto Garu ar spēku saņēmuši, un tad šīs garīgās dāvanas ir kautkas, kas cilvēkiem dabīgi nepiemīt. Cilvēkiem dabīgi nav spēja redzēt parādīšanas. Cilvēkiem dabīgi nav spēja praviešot. Cilvēkiem nav daudzas citas garīgās spējas, kā piemēram slimniekus dziedināt. Bet tad, ja Dieva Gars nāk un cilvēkam dod garīgu dāvanu, tad šī garīgā dāvana darbojas. To nav jāmeklē, tā darbojas. Mūsu cilvēcīgās spējas, mūsu cilvēcīgos talantus mēs nedrīkstam nosaukt par Gara dāvanām. Tās nav Gara dāvanas, bet ko Dievs mums Savā žēlastībā ir ielicis mūsu šūpulī. Un tas ir kautkas cits.

Un tad es esmu dzirdējis, ka pat Latvijā ir atnākusi tā saucamā "Toronto svētība", jeb es gribētu teikt "Toronto lāsts", proti ka ir kautkas ko sauc par svētiem smiekliem, kad cilvēki bez jebkāda iemesla iesāk smieties un nevar nobeigt. Viņi to dara vienu stundu, divas stundas. Viņi nokrīt pie zemes, un vārtās, un rej kā suņi, un rūc kā lauvas - un tas top uzskatīts par garīgumu. Tā ir vispilnīgākā dēmoniskā manifestācija, kāda ir atrodama visās pagāniskās reliģijās kad cilvēki nonāk ekstāzē. Lūk, tāpēc mīļotie, ka mēs gribam būt ļoti moderni un tāpēc ka mēs pakļaujam sevi visām garīgām modēm, mēs kļūstam bezspēcīgi.

Un jūs varbūt sacīsiet: Nu uz mums jau tas neatiecās, mēs esam garīgi konservatīvi ļaudis, mēs ticām kā Bībele saka. Un tā tas ir, bet es nevaru nepieskarties kādai pavisai jūtīgai lietai, un proti muzikai. Mūzika ir sirds valoda. Mūzika spēj cilvēku pacelt debesīs. Bet mūzika spēj cilvēku nogremdēt ellē. Vai jūs ticat tam? Tā tas ir. Tas ko mēs saucam par roka muziku ir viena daļa no trīstūra: roks, sekss, narkotikas. Šīs lietas iet kopā. Un, vai jūs to gribat vai negribat ticēt, daudziem no tiem cilvēkiem kuri spēlē kristīgo roku ir dubulta dzīve. Un mēs aplaudējam un domājam, ka tas nāk no Dieva un ka tas ir Dieva godam. Bet vai jūs variet iedomāties, ka debesīs spēlēs roku, ka debesīs dimdēs tā, ka nav iespējams vairs vārdus dzirdēt? Kas tad ir šī bezgalīgā vārdu atkārtošana - "septiņus vārdus vienpadsmit reizes?" Tas nav nekas cits kā cilvēku dvēseļu manipulācija. Ietekmēt cilvēkus, lai viņi pēc tam pakļautos un darītu to, ko kādi negodīgi sludinātāji vēlās panākt. Tā ir traģēdija.

Šodien šī suga - es gribētu teikt reliģiski dēmoni dēmonizē un ietekmē kristīgo sabiedrību, lai kristīgo sabiedrību padarītu impotentu, nespēcīgu nest atbrīvošans vēsti un palīdzēt cilvēkiem kļūt brīviem jaunai Dieva svētītai dzīvei. Kas mācekļiem bija vajadzīgs, lai viņi palīdzētu šim nabaga nelaimīgam zēnam? Kas mums ir vajadzīgs, lai mums būtu autoritāte un spēks palīdzēt un evanģēliju sludināt tā, ka evanģēlijs tukšs atpakaļ neatgriežās? Mums ir vajadzīgas šīs abas lietas: lūgšana un gavēšana. Pavisam vienkārši. Vispirmām kārtām pazīt garus. Spēja atšķirt patiesību no viltus - Kristus reliģiju no visām pārejām reliģijām - Bībeles patiesību no visām cilvēciskām idejām. Tas mums ir nepieciešami. Un tad, ja mēs pazīstam ienaidnieku, tad mums ir jādodas cīņā pret ienaidnieku, nevis jābēg no ienaidnieka. Un tur mums ir vajadzīga lūgšana un gavēšana - proti attiecīga sagatavošanās.

Jēzus ir tas, kas kristī savus mācekļus Svētajā Garā un apģērbj viņus ar spēku. Ir starpība starp reliģiju kāda tā ir un ticību, kura atklājās Svētā Gara spēkā. "Dieva Valstība nav ēdiens un dzēriens, bet miers un prieks Svētajā Garā." "Jūs dabūsiet spēku, kad Svētais Gars pār jums būs nācis." Dabūsiet spēku! Jūs būsiet apģērbti ar spēku no augšienes.

Un tagad es nonāku pie noslēguma un arī pie tā uz, ko es patiesībā vēlējos vērst jūsu uzmanību. Varbūt tie, kas ir mani klausījušies atkārtoti zina, ka tā ir viena lieta, kas ir āatkārtoti uz manām lūpām un manos sprediķos, un kas priekš manis ir ārkārtīgi nozīmīga - tā ir garīga atmoda. Garīgā atmoda ir manuprāt galvenā vajadzība šodienas draudzei - 21,gadsimta Kristus draudzei. Un mums ir uzdevums rūpēties lai šī atmoda, šī varenā atbrīvošana no pasaules un no dēmoniskiem spēkiem, varētu izpausties draudzē. Kā tas ir iespējams? Lūk, cita ceļa nav: lūgšana un gavēšana. "Lūdziet pēc lietus vēlā lietus laikā,"´saka tas Kungs. Mums ir jālūdz. Jo kad mēs lūgsim, Dievs dos mums autoritāti un spēku. Un ja Viņš nedos man, es varbūt lūgšu, bet Viņš dos īpašu spēku un īpašu autoritāti kādam brālim, kādai māsai un draudzes mācītājam.

Gavēnis - mēs dažkārt domājam, ka gavēšana ir miesas mērdēšana. Neēst vienu dienu, divas dienas, trīs dienas. Arī tā ir gavēšana. Bet patiesībā gavēšanas īstā būtība ir koncentrēšanās uz Dievu, savienība ar Dievu, lai es sasniegtu kādu konkrētu mērķi. Un tāpēc lūgšanai pēc garīgas atmodas ir jābūt nepārtrauktai. Tāpēc mums ir arī jākoncentrējās - respektīvi, jārūpējās par to, lai mēs vienmēr būtu sadraudzībā ar Jēzu Kristu. Lai mana nespēcīgā roka dusētu Viņa spēcīgajā rokā. Jo Dieva spēs atklājas mūsu nespēkā.

Lūk, tur ir tā lieta, ka mums ir jākļūst par Dieva žēlastības kanāliem. Savā vārdā un savā spēkā nevienu tumsas spēku mēs nevaram padzīt. Skēvas dēli, kuri mēģināja ļaunos garus izdzīt un sacīja "Tā Jēzus vārdā, kur Pāvils sludina mēs jums pavēlam atstāt cilvēkus," šie gari smējās un sacīja caur apsēsto cilvēku: "Jēzu es zinu un Pāvilu es pazīstu, bet kas jūs tādi esat?" Un uzbruka šiem ļaudīm un viņi dabūja bēgt ar saplēstām drēbēm. Bet tas Kungs vēlās, tas Kungs grib, tas Kungs ir uzdevis Kristus draudzei būt šim lielajam atbrīvošans spēkam, atbrīvošanas armijai, kas atbrīvo cilvēkus no dēmoniskās pasaules un tās ietekmes. Tā ir atmoda, ka cilvēki top atbrīvoti - no grēka, no pagātnes, no sirdsapziņas mokām. Kad viņu grēki top apsegti un viņi kļūst brīvi!

Es ticu mani brāļi un māsas, ka tas, ko mēs šodien esam domājuši liks mums tālāk domāt, un varbūt arī pārvērtēt savu personīgo kristietību. Vai mēs gribam būt moderni kristieši, jeb mēs gribam būt Bībeles kristieši, kuri stāv uz Dieva stiprā nemainīgā pamata. Kuri paļaujās uz visiem Dieva apsolījumiem, un kuri var iet uz priekšu Jēzus vārdā - jo Jēzus ir uzvarētājs! Varbūt, ka kāds no jums vēl nav piedzīvojis atbrīvošanu. Varbūt jūs jūtat, ka kādas saites saista. Ka nevarat lidot, ka neesat laimīgi Jēzū Kristū. Viņš ir gatavs jums dāvināt brīvību. Nāciet pie Viņa un sakiet: Kungs, es nāku kāds es esmu. Atbrīvo mani. Atbrīvo mani no manām ļaunām tieksmēm. Atbrīvo mani no mana miesīguma. Atbrīvo mani no manas grēcīgās pagātnes. Atbrīvo mani no okultām saistībām. Dari mani brīvu. Kungs Jēzu, es lūdzos. Viņš to darīs!

Un ja mēs esam brīvi, tad novērtēsim šo brīvību, bet sapratīsim, ka brīvība triumfēs tikai tad patiesi, kad apkārt ap mums arī cilvēki kļūs brīvi. Un uz to mēs esam aicināti. Ikviens. Mums visiem ir jābūt garīgas atmodas un garīgas brīvības aģentiem. Lai Dievs savā žēlastībā uz to mums palīdz!