Lūgšanas: Dievs mūsu patvērums - Archibīskaps Arnolds Lūsis

    

Simti un tūkstoši šai rītā sev jautā: kurp lai es eju? Ko lai es daru šai vaļas dienā, kas atnākusi pēc garas, grūtas darba nedēļas?

Modini, Kungs, šajā rītā visos ilgas pēc Tevis un izsalkumu pēc tās gara maizes, ko mums dod Dieva vārds. Tikai tā mēs varam kļūt par Taviem lieciniekiem; tikai tā mēs varam nākt pie īstenas ticības. Neļauj, Kungs, arī man kā kurmim šai rīta stundā ielīst un palikt savas šaurās ikdienības tumšajā alā, bet ved mani turp, kur Dieva draudze — garā un patiesībā vienota,— Tevi lūdz, Tevi slavē un liecina, ka ar Tevi, mans Pestītāj, lielais, svētais un mūžīgais Dievs ir ienācis cilvēces vēsturē!

Debesstēvs, nāc, svētī mani
Laikā šai, kad bēdu daudz,
Lai šai svētā rītā zvani
Mani jaunai dzīvei sauc.

    

Ar dziesnas ugunīm izplēn šī diena, un šķietami tā ir bijusi tāda pati kā daudzas citas. Manas acis šai dienā nav redzējušas zīmes, kas liecinātu, ka Tu, Dievs, joprojām vadi un valdi, ka Tu mērķtiecīgi un savlaicīgi visas norises ved pretim Tavu nolikumu īstenošanai mūsu dzīvē un vēsturē. Bet es zinu: tā tas ir tāpēc, ka mana ticība ir vāja, ka es redzu tikai to, kas notiek tai šaurajā aplī, kuru sauc par manu ikdienu ... Ja mana ticība būtu lielāka, es varētu tālāk redzēt, gaišāk redzēt... Un tad es arī pārliecinātos, ka ir jau piepildījušies daudzi solījumi, ko Tu caur praviešiem esi devis, un ka sāk piepildīties arī pārējie, vedot mūs pretim tai dienai, kad Tu radīsi jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo.

Liec, lai es to sirdī jūtu,
Ka Tu visur līdz man nāc
Un, kad nastu nesu grūtu,
Tāds Tavs Tēva žēlīgs prāts.

    

Grūti ir aizliegt sevi. Vēl grūtāk ir krustu nest un, arī krustu nesot, uzticīgi un neatlaidīgi sekot Tev, mans Kungs un mans Pestītāj! Bet, raugoties uz Tavu krustu, ari mana nasta kļūst atvieglota. Tāpēc šai dienā esi ar mani un paliec pie manis, jo tikai tā es spēšu pārvarēt grūtumus, bēdas, pārbaudījumus un kārdinājumus. Ceļš, pa kuru Tu ved savus mācekļus, ir šaurs. Bet tas ir taisnākais ceļš uz Dievu un Dieva valstību. Kas pa šo ceļu staigā, tie ar savu ticību uzvar pasauli.

Ja Tu šodien arī mani sūtīsi šai ceļā un liksi krustu nest, tad lai notiek Tavs svētais prāts! Tikai esi pie manis, palīdzi man un mierini mani.

Spēku dod, spēku dod,
Kungs, man savu spēku dod,
Kad es gurdens dzenu vagu
Vai kad nastu nesu smagu,
Kungs, man savu spēku dod!

    

Lielais un svētais Dievs! Es atzīstos, ka dažreiz mani ir vadījusi augstprātība un iedomība, liekot man pārāk augsti novērtēt savas spējas un savu gudrību, aizmirstot, ka bez Tavas žēlastības un Tava palīga mēs nenieka nespējam darīt. Atzīstos: dažreiz manā sirdī ir sakrājusies neapmierinātība ar to, kas man ir, sarūgtinājums par to, ka citi kādreiz ir aizrādījuši uz manām kļūdām, ka nav sagaidīta cerētā uzmanība un draudzība.

Apjoz mani ar pazemību, ak Dievs, un liec man vienmēr raudzīties uz priekšzīmi, ko Pestītājs man ir devis, kas kā cilvēks nāca pie cilvēkiem un, cilvēka veidā būdams, pazemojās un palika uzticīgs līdz nāvei.

Dod, Kungs, man spēku — rīt vairāk nekā šodien — krāt gaismu sirdī un vairot labestību un prieku.

Diena dziest ar rieta smaidu,
Vakars durvis aizver ciet!
Ko es vilcinās, ko gaidu?
Laiks ir man pie miera iet!
Bet, pirms acis aizveru,
Tevi, Dievs, es pielūdzu!

    

šajā laikā mēs topam sijāti kā kvieši. Cik paliks graudu? Cik pelavu laikmeta vēji aizpūtīs? Cik būs to, par kuriem Sātans smaidīs? Cik to, kas Tevi apliecinās un paliks Tev uzticīgi, mans Labais Gans un mans Pestītāj?

Lūdz Tu par mums, lai mūsu ticība nerimtos! Lūdz par mums tāpat, kā Tu par Sīmani Pēteri un saviem mācekļiem reiz esi lūdzis. Liec, lai mēs neesam kā smilgas laikmeta tuksnesī, lai mūs nesamulsina noliedzēji, lai mēs nesekojam to gudrībai, kas vienmēr mācās un nekad nevar nākt pie patiesības atziņas. Palīdzi mūsu dzīves ēku celt uz Tavas mācības klints, gar kuru laikmeta sabangotie ūdeņi un lietus gāzes skalojas, bet kura nesabrūk. Ar Tevi mēs pastāvēsim. Tu arī mūs vedīsi pretim uzvarai, ko tikai ticētāji iemantos.

Ticēt liec, ticēt liec,
Vienmēr, Kungs, man ticēt liec!
Kaut ir skarbi laika vēji,
Plauks un zaļos, ko Tu sēji —
Kungs, man vienmēr ticēt liec!

    

Es zinu: mēs, cilvēki, paši nevaram vērst bijušo par nebijušu. Mēs nevaram atgriezties pagātnē. Mūsu dzīve nav kā neizdevies cimds, ko varam izārdīt un adīt no jauna.

Bet Tevī, Kungs, mēs atrodam garīgas pārtapšanas, augšanas un atjaunošanās spēkus . Mēs kļūstam kā koki, kas rudenī nomet nodzeltējušās lapas un pavasara saules siltumā un gaismā tērpjas jaunā, krāšņā rotā.

Tā mūsu ārējam cilvēkam sadilstot, mūsu iekšējais cilvēks dienu no dienas atjaunojas. Un tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgo godību, ja mēs neņemam vērā to, kas redzams, bet to, kas neredzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.

Tādā ticībā liec man aizvērt acis miegā, zinot, ka, Kristum sekojot, es jaunu dienu atkal atsākšu kā jauns cilvēks. Tu bijušo vari vērst par nebijušu. Kas bijis, ir pagājis Tu, Kungs, visu dari jaunu.

Nu par visu to, kas bijis,
Šajā dienā pateicos!
Stundu vainagā ko vijis,
Priekus, bēdas atceros!
Zinu: nāks par svētību,
Ko ar Tevi darīju!

    

Jaunā dienā Tu, Kungs, mani aicini jaunā darbā. Varbūt tas man būs kā smaga nasta. Varbūt tas man uzliks kādu lielu pienākumu, ko es nespēšu īsteni veikt. Tad, Kungs, palīdzi man atrast draugus, kas dalās ar mani manas nastas smagumā. Un liec arī man darīt visu, ko es varu darīt, lai citu nastas tiktu atvieglotas. Uz tādu labestību, līdzcietību un tuvāka mīlestību Tu mūs esi skubinājis. Tā Tu pats, cilvēka veidā būdams, esi nesis citu nastas, neatstumdams nevienu, kas Tevi meklēja un Tevi lūdza.

Dod, lai arī man šī diena būtu bagāta un skaista tās labestības un draudzības dēļ, ko es saņemšu un arī citiem varēšu dot.

Mīlēt liec, mīlēt liec,
Kungs, man vienmēr mīlēt liec!
Sirdi rūgtums ja man pilda,
Lai to Tava liesma silda,
Kungs, man vienmēr mīlēt liec!

    

Laiks, ko Tu, Kungs, man esi devis, ir liela, tikai man piešķirta dāvana. Laiku, ko Tu man esi devis, es nevaru atdot citiem, nevaru no citiem aizņemties. Tāpēc dod man gudru prātu un atsaucīgu, Tev paklausīgu sirdi, lai es savu laiku mācītos pareizi izmantot. Tiešām, šīs dienas ir ļaunas. Ļaunas varas un ideoloģijas ir izmetušas tīklus pēc cilvēku dvēselēm. Tāpēc dod man sava Svētā Gara spēku un palīgu, lai es savu laiku neizmantotu tikai sev, bet lai es tā dzīvotu un strādātu, ka ļaunuma vara tiek ierobežota, netaisnība mazinās un tie, kas taisnības dēļ vajāti, iemanto apsolījumu, kuru Kristus tiem devis.

Krustā Sistais, dod mums spēku
Mūsu dienu krustu nest,
Stāvi klāt mums, aizdzen grēku,
Nāc mūs gaismas ceļos vest!

    

Liec, mans Dievs, man ar prieku iesākt šo jauno dienu, kas atnākusi pēc tumšas un garas nakts. Dod man spēku paļauties uz Tevi. Neliec man raizēties par to, ko šī diena man dos, vai par to, ko tā no manis prasīs, bet māci mani lūgt, pateikties, pielūgt un slavēt Tevi, jo nekas mani nespēs šķirt no Tavas mīlestības, kā tā man un mums visiem ir atklājusies Kristū Jēzū.

... Ne nāve, ne dzīve, ne eņģeļi, ne varas, ne tagadne, ne nākotne, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Tevis, jo tiem, kas Tevi mīl, visas lietas par labu nāk. Šī atziņa pilda manu dvēseli ar prieku... arī bēdās un grūtumā.

Cerēt liec, cerēt liec,
Kungs, man vienmēr cerēt liec!
Ko es nespēju, Tu vari,
Ko es nedaru, Tu dari,
Kungs, man vienmēr cerēt liec!

    

Mēs visi ilgojamies pēc brīvības, ak Dievs! Pēc brīvības sauc visas tautas, kas grib dzīvot un iet pretim labākai nākotnei. Bet mēs bieži aizmirstam, ka īsti brīvs var kļūt tikai tas, kas salauzis grēka važas. Ari šķietami brīvo grēks padara par vergu, ja nespējam atzīt patiesību, nespējam sekot tiem aicinājumiem, ko Tu, Kungs, ar praviešiem un Kristus evaņģēliju mums esi devis. Tāpēc es Tevi lūdzu: ved mūs visus uz atgriešanās ceļu, liec mums kļūt par īsteniem Kristus mācekļiem; tad mēs pastāvēsim patiesībā un jutīsimies brīvi arī tad, ja citi mūs apspiedīs un uzliks mums nebrīvības važas.

Sirdīs svētas ilgas dedzi,
Garam vieglus spārnus dod
Un, ja paklupām mūs redzi,
Pacel mūs un nenosod'

    

Mēs dzīvojam fiziski un garīgi piesārņotā pasaulē. Mēs esam jau nonākuši tik tālu, ka domājam: viss mums ir atļauts! Mēs esam sasituši Tavus bauslības galdiņus, ak Kungs, un cilvēks, ko Tu esi radījis svētdzīvei, daudzreiz ir kļuvis par izlaidīgu radījumu, kuram zudušas kauna jūtas un kurš arī citus grib ievilkt tai samaitātības purvā, kur pats iestidzis!

Tu, Kungs, mums esi devis lielu garīgu brīvību. Tu ar Kristus evaņģēliju mūs esi atraisījis no daudzu aizspriedumu žņaugiem un no burta kalpības. Bet māci mūs Kristus evaņģēlija gaismā atšķirt labu no ļauna un dod mums spēku pretoties kārdinājumam.

Jo nekas nedrīkst mūs kalpināt, nekas nedrīkst kļūt par ļaunu ieradumu. Palīdzi mums pret to cīnīties!

Es spēju visas lietas
Ar Tevi, Dieva dēls!
Jo vienmēr visās vietās
Tavs likums uzvar cēls.

    

Es zinu, Kungs, ko Tu esi domājis, aicinot mūs uz žēlsirdību un piedošanu. Tu neesi gribējis, lai grēks un ļaunums gūtu virsroku pasaulē, jo tas radītu haosu un varmācību.

Bet Tu esi mūs skubinājis nemeklēt skabargu brāļa acī, savējā baļķi nesaredzot. Tu esi mūs aicinājis ļaunu uzvarēt ar labu. Tavs prāts ir bijis, lai mēs, cilvēki, censtos cits citu labāk saprast, ka mēs sirdī piedotu tiem, kas mums pāri ir darījuši.

Tagad, kad dziesnas ugunīs izplēn diena, palīdzi man atbrīvoties no šīsdienas rūgtuma, kas sakrājies manā dvēselē, lai man tas nebūtu jāņem līdzi rītdienā.

Krustā Sistais, ņem pie rokas
Tos, kam jākāpj Golgātā,
Lai tie nelūst savās mokās,
Paliek stipri ticībā!

    

Kungs, šo dienu es sāku ar daudz un dažādām iecerēm un nodomiem. Es paļaujos uz saviem spēkiem un uz savu gudrību, māku, varēšanu. Bet es zinu: bez Tevis un bez Tavas palīdzības neko nespēju darīt. Bez Tevis es nespēju Dievu mīlēt un pildīt Dieva likumus, jo — ja Tu, Kungs, nebūtu nācis pasaulē — Dievs man joprojām būtu stiprs un dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus piemeklē pie bērniem vēl ceturtajā augumā. Bez Tevis, mans Pestītāj, es spētu domāt tikai par sevi; bez Tevis es meklētu tikai savu labumu; bez Tevis manī izdzistu arī tā mazā mīlestības liesma, ko es sajūtu pret citiem cilvēkiem.

Tāpēc, Kungs, arī šodien, darbu darot un ikdienas gaitās ejot, liec man raudzīties uz Tevi un atcerēties, ka Tu man vienmēr dosi spēku mīlestībai un labiem darbiem.

Tu salauz naida varu,
Tu grēka važas rauj,
Ar Tevi viss, ko daru,
Dziļtumsas varu grauj!

    

Viena nedēļa atkal ir pagājusi, un es Tev pateicos, mans Pestītāj, par to, ka ticībā jūtu Tavu klātieni un Tavu svētību. Un cerībā es raugos nākotnē, zinot, ka reiz Tu nāksi savā godībā, lai piepildītos solījumi, ko Tu saviem mācekļiem esi devis, lai galīgi tiktu salauzta grēka un ļaunuma vara, lai tie, kuri ar Tevi cīnījušies, mantotu uzvaras vainagu.

Es atzīstos, Kungs, ka mīlu šo pasauli! Tā ir brīnišķīgi radīta, tajā ir daudz skaistuma. Tikai mēs, cilvēki, būdami ļauni, esam šīs pasaules daiļumu sagandējuši. Un tāpēc arī es gaidu Tavu lielo dienu, kaut man būtu žēl, redzot, ka šī pasaule sabirst pīšļos un putekļos. Bet es zinu, ka tam tā ir jābūt, lai Tu visu radītu no jauna — nevīstošai, bezgrēcīgai esmei un dzīvībai. Tāpēc maran ata! Tiešām, nāc, Kungs Jēzu!

Nāc, Kungs, no jauna radi
Tu zemi, debesis!
Nāc, savā gaismā vadi
To, kas tev ticējis!