Lūgšana Svētdienai
No rīta
(Lūkas ev. 11,28)
Ar prieku, šai rītā piecēlies, es Tev pateicos, mūsu Tēvs debesīs, par bagātību, ko Tu man esi dāvājis ar Taviem vārdiem, ar atziņām un patiesībām, kuras Tu mums esi atstājis ar praviešu rakstiem un Kristus evaņģēliju. Tavi likumi, ak Dievs, ir kā zelts, kas neapsūb. Tavi vārdi ir kā ceļa zīmes, izliktas tiem, kas iet no tumsas uz gaismu, no grēka uz svētdzīvi un no laika uz mūžību.
Dod, Kungs, man Tava Svētā Gara spēku un palīgu, lai es šodien nopietni klausos un apcerēju Tavus vārdus kopā ar tiem, kas Kristus draudzē grib tos saglabāt kā mums uzticētu, lielu garīgu mantu, kura mums jānodod nākošajām paaudzēm. Atjauno ticības un mīlestības spēkā savu draudzi, ak Kungs, un iesāc ar mani.
Ak, Manos vārdos paliekat,
Kad patiesību meklējat,
Teic Kristus draudzei savai.
Dod Mani vārdi dzīvību,
No laika ved uz mūžību,
Liek dziedāt Dieva slavai.
Svētu prieku noskumušiem,
Piekusušiem Kristus devis,
Visus Viņš mūs sauc pie sevis!
Vakarā
(Pāvila vēst. kolosiešiem 3,2)
Kungs, manas domas bieži vien ir kā putni ar apcirptiem spārniem. Tās nevar pacelties uz augšu. Tās saistās tikai ar ikdienas rūpēm un zemes lietām. Tāpēc es lūdzu Tevi: dod man spēku atraisīties no zemes smaguma, domas vērst uz augšu, pieminēt Tavu labestību un klausīties, ko man stāsta, bezvārdu klusumā, mans Kungs un mans Pestītājs. Ļauj man biežāk būt kopā ar tiem, kas Tevi lūdz un Tevi slavē. Liec man atskārst, ka viena pagale nedeg, ka ugunskurs gaiši liesmo tikai no daudzām pagalēm. Tā lai lūgšanā, domas uz augšu vēršot, liesmo arī mana sirds.
Ak, Manos vārdos paliekat,
Kad savu darbu strādājat,
Teic Kristus draudzei savai:
Tā labus augļus nesīsit,
Kā svece tumsā mirdzēsit
Par godu Dieva slavai!
Savu daļu tad jūs gūsit,
Kad jūs kļūsit Tēva namā,
Debess gaismā nebeidzamā!
Lūgšana Pirmdienai
No rīta
(Mateja ev. 5,8)
Jau tālā pagātnē Tu, Kungs, esi mums darījis zināmu, ka pār visu, kas jāsarga, mums jāsarga sava sirds, jo no tās iziet dzīvība. Tu esi licis saprast, ka sirds bagātība nesarūs, ka Tavā priekšā nenozīmīgs kļūst mūsu skaistums, mūsu fiziskais spēks, mūsu gudrība pasaulīgās lietās. Tu, Kungs, vēro, kāda ir mūsu sirds, jo tikai šķīstiem ir droša cerība, ka tie reiz redzēs un ieies Tavā godībā.
Tāpēc vadi šai dienā mani tā, lai es sargātu savu sirdi, lai es spēju pretoties kārdinājumiem, lai es darītu labu un uzticīgi, pēc labākās mākas un apziņas pildītu savu pienākumu.
Dod, mans Dievs, lai es ik dienas
Varu labāks, cēlāks kļūt
Un lai stundas nav nevienas,
Sirds, kad naidu, tumsu jūt!
Vakarā
Vakaram nākot, es pārskatu savas dienas gaitas un redzu, ka tur ir maz darbu, ko būtu izraisījusi mana ticība. Tur ir maz darbu, ko man vajadzēja darīt līdzcietības un mīlestības vārdā. Tur ir maz darbu, ko man vajadzēja darīt, sekojot aicinājumiem un norādījumiem, kurus mans Pestītājs man ir devis. Tāpēc arī mana ticība, varbūt, šai dienā ir bijusi nedzīva kā miesa bez dvēseles. Palīdzi man ak Kungs, rīt redzēt vairāk iespēju, kā darīt darbus — ticībā! Neliec man domāt tikai par sevi un raudzīties tikai uz savām vajadzībām, bet izraisi manā dvēselē kalpošanas prieku, lai mana ticība būtu dzīva un nestu labus augļus.
Kas mīlestību sirdī glabā,
Tam vienmēr spēka diezgan būs,
Tas dzīvi ziedos citu labā,
Līdz vienreiz gaišāka tā kļūs
Un visas bēdas, visas sāpes
Kļūs remdētas kā dziļas slāpes.
Lūgšana Otrdienai
No rīta
(1. Pētera vēst. 5,7)
Rūpes un raizes ikdienā kā mūsu neatvairāma ēna nāk mums visur līdz, ak Dievs! Bet ar mūsu Pestītāja evaņģēliju Tu esi mums liecinājis, ka Tu gādā par mums! Tiešām, vai gan Tu aizmirstu mani, ja Tu baro putnus gaisā un katru ziedu laukā apģērb krāšņāki nekā ķēniņu Zālamanu viņa godībā? Tu svētī katru godīgu darbu un liec piepildīties mūsu labajām iecerēm, kas saskan ar Tavu svēto prātu un kas varētu nākt mums un mūsu līdzcilvēkiem par svētību.
Tu, Kungs, nepaklausi visas manas lūgšanas. Bet es ticu, ka Tu pildi visus savus solījumus. Liec man sali ticībā pastāvēt arī tad, ja šī diena man sagādātu rūpes un vilšanos. Visās lietās, Tēvs, lai notiek Tavs labais un svētais prāts!
Dod, mans Dievs, lai viss, ko daru,
Ir ik brīdi darīts tā,
Ka ar skaidru sirdi varu
Iet, kad sauksi mūžībā.
Vakarā
Augšana ir dzīvības pazīme. Liec, Kungs, man augt, kā koki aug: vienā laikā divi virzienos. Liec man augt dziļumā, lai es iesakņotos vidē, kurā man jādzīvo, lai es gaišāku skatu .redzētu citus cilvēkus, lai es saglabātu līdzatbildības un likteņa vienības izmaņu un justu līdzi citu priekiem un bēdām, kā Kristus mani ir skubinājis to darīt.
Un liec man augt, tiecoties pretim tai gaismai, kas staro no debesīm, kas manā dzīvē un manā pelēkajā ikdienā liek izplaukt, ziedēt un augļus nest ticībai, cerībai un mīlestībai. Tikai tā visās lietās es varēšu pieaugt Kristū un no laika iet uz mūžību.
Tas Dieva ceļus dzīvē staigās
Un zelta graudus druvā sēs,
Ko aizkars Viņa rokas maigās.
Tas jaunā spēkā celties spēs,
Tas kalnā kāps un tāles mēros,
Un jaunas dzīves krastus vēros!
Lūgšana Trešdienai
No rīta
Marka ev. 10,49
Katru rītu Tu, Kungs, mūs aicini un gribi mums palīdzēt tāpat, kā Tu daudziem esi palīdzējis! Tu, ceļā esot, dziedināji Bartimeja aklās acis. Dziedini, Kungs, šajā dienā arī manu garīgo aklumu. Palīdzi man saredzēt ceļu, kas ved uz svētdzīvi. Palīdzi man saredzēt ceļu, kas ved uz draudzību, labestību, mīlestību. Liec man saskatīt arī citu sāpes un palīdzēt tiem viņu bēdās un grūtumā. Bet pār visām lietām — pasargi mani un mūs visus no tā akluma, kas kā bīstama slimība apdraud cilvēci, kas mūs atsvešina no Dieva un aizved no Tevis. Ļauj ikvienam šai rītā celties un iet pie Tevis, zinot, ka Tu mūs aicini ...
Rīta zvaigzne debess tālē,
Saulei lecot, starot stāj, —
Jēzus zvaigzne neizbālē,
Laipni tā mums pretim māj.
Sauc tā jaunus, sauc tā vecus,
Laimīgos un tos, kam plecus
Nospiež dienu smagums grūts
Un kam miera ilgo krūts.
Vakarā
(Jāņa I. vēst. 5,4)
Apustulis Jānis tā varēja liecināt, jo tiem, kas toreiz Tev sekoja, mans Pestītāj, bija ticība, ar kuru tie uztvarēja pasauli. Bruņotas, lielas armijas atkāpās šīs ticības priekšā. Cietuma durvis tika atvērtas ar šo ticību. Apspiestiem tā noņēma važas. Nespēcīgiem deva brīnišķīgu spēku ... Jā, šī ticība pat lika nāvei iet pretim ar gavilēm.
Tagad, es redzu, mūsu ticība ir kļuvusi vāja. Katra diena liecina, ka mēs kapitulējam, samierināmies, meklējam kompromisus. Es šaubos arī par sevi. Nezinu, vai man pietiktu spēka savu ticību tā apliecināt, kā pirmie kristieši to ir apliecinājuši. Tāpēc dod man sava Gara spēku un palīgu! Piecel mani, ja klūpu! Atbalsti mani, ja sāku šaubīties! Tu, Kungs, esi solījies dot Aizstāvi, Patiesības Garu tiem, kas grib par Tevi liecināt un staigāt Tavu vārdu gaismā un patiesībā.
Kā vieglas laivas baltām burām
Tam dienas laika vējos trauks!
Pār prieka un pār sāpju jūrām,
Kurp viņu mīlestība sauks
Par saviem brāļiem dzīvi ziedot
Un visu saprast, visu piedot!
Lūgšana Ceturtdienai
No rīta
(Lūkas ev. 4,42)
Tu, lielais Dievs, visskaidrāk ļauj mums, maziem cilvēkiem, savu balsi saklausīt — klusumā. Tāpēc arī manas pirmās domas, gaismai austot, ir par Tevi. Pirms sākas dienas trokšņi un dienas kņada, es lūgšanā paceļu savu sirdi uz Tevi. . . pieminot savus mīļos, domās svētījot visus, ar kuriem man šodien būs jāsastopas, izlūdzoties spēkus darbiem, kas man būs jādara.
Es nevaru aiziet tuksnesī, kā mans Pestītājs to ir darījis. Bet neļauj, Kungs, manai dvēselei pārvērsties tuksnesī. Liec, lai Tavs Gars kā rasa krīt manas dvēseles kailatnē, lai klusumā un savrūpībā, gaismai austot, es sa¬skatītu ceļu, ko Tu šai topošajā dienā līksmi man iet ...
Rīta zvaigzne debess tālē
Skatam gaist un projām slīd;
Jēzus zvaigzne neizbālē,
Augu dienu tā mums spīd!
Gājējam tā ceļu rāda,
Ceļam cēlu mērķi stāda,
Spēku dod un prieku nes,
Līksmas dara dvēseles!
Vakarā
(Pāvila 2. vēst. korintiešiem 9,7-8)
Kad es atceros tās daudz un dažādās dāvanas, ko Tu, mūsu Tēvs debesīs, mums esi devis, tad kauns un nožēla sažņaudz manu sirdi. Jo es redzu, ka mēs daudzreiz esam aizmirsuši Tev pateikt paldies! Tu mums esi devis pilnību, bet mēs Tavas valstības darbam atmetam tikai druskas! Tu mūsu laicīgajai labklājībai esi devis daudz un dažādas iespējas, bet tās, ar kurām mēs, Tavā vārdā strādājot, varētu vairot Tavas valstības gaismu laikmeta mijkrēslī — tās mēs neesam izmantojuši, jo mēs krājam un taupām tikai sev.
Tāpēc liec man ar prieku parādīt savu labo gribu un nest lielāku upuri uz Tava altāra ... jo, Tev atdodot, es paturu un, ar Tevi izdalot, mana manta vairojas!
Ik sēklas grauds reiz vārpā riežas,
Ik darbs reiz darba augļus dod,
Pret sauli ceļš aizvien tam griežas,
Kas pats sev sauli sirdī rod.
Tam mūžība un Dievs ir tuvu,
Kas kuplu sējis darba druvu.
Lūgšana Piektdienai
No rīta
(Jāņa ev. 6,35)
Ik rītus mēs steidzamies darbā, lai mums būtu maize. Visa mūsu dzīve un viss mūsu mūžs daudzreiz paiet, cenšoties iegūt baltāku un biezāku dienišķas maizes klaipu. Bet šī maize nedod mums mūžīgo dzīvību, šo maizi ēdot, mēs novecojamies, slimojam un esam pakļauti nāves varai. Bet Tu, Kungs, dod mums dzīvības maizi. Tavi vārdi mūs ticībā vieno ar mūsu Tēvu, kas ir debesīs, kas šo pasauli ir radījis un to uztur, un kā gadi nemitas. Tavi vārdi baro mūsu dvēseles. Un dvēsele nemirst, kad miesa ir mirusi. Tāpēc liec arī man ik dienas un ik rītu, meklēt to dzīvības maizi, ko Tu savā labestībā mums visiem esi devis.
Rīta zvaigzne debess tālē
Zūd, kad vakars ēnas sedz;
Jēzus zvaigzne neizbālē,
Skats pat mirstot to vēl redz.
Un tā sauc uz Tēva namu,
Debess godā paliekamu,
Jaunu dzīvību tā dod,
Pīšļiem Garu piešķirt prot.
Vakarā
Es dzīvoju grēka un ļaunuma sagandētā pasaulē. Un tāpēc manai dvēselei bieži nav miera un šaubas kā nātres dažkārt dzeļ manu sirdi. Bet Tu, Kungs, esi solījies būt pie Taviem mācekļiem ik dienas līdz pasaules galam.
Tāpēc es Tevi lūdzu: liec man ar rimtu paļāvību raudzīties rītdienā un atrast mieru pie Tevis ... jo pie Tevis ir drošība, gaisma, piedošana, mīlestība un cerība ... Un Tu dod savu spēku ikvienam, kas Tevi piesauc garā un patiesībā. Lai cik dziļa un tumša nakts, Tu tomēr mani vari vest pret jaunu rītu un jaunu dienu.
Ak draugi, sauli sirdī nesat,
Lai diena aust vai vakars vēls:
Lai kā jums iet, lai kur jūs esat,
Jūs vadīs Kristus, Dieva Dēls —
Viņš lūgs par jums, un stundās bargās
Jūs Viņa mīlestība sargās.
Lūgšana Sestdienai
No rīta
Tu, Kungs, esi sacījis: lai top gaisma! Un gaismā aug un veidojas visa dzīvā radība, kas liecina par to, cik brīnišķīgi skaistu Tu šo pasauli esi veidojis un cik liela tajā atklājas Tava gudrība.
Bet mēs, cilvēki, esam grēka varā un nesam — kaut neredzamas — grēka važas. Tikai Tu mūs vari no tām atbrīvot. Tāpēc paklausi mani, kad šai rītā es lūdzu Tevi: liec man staigāt tai gaismā, kas no Kristus evaņģēlija staro pār pasauli.
Lai kur es esmu un lai ko es daru, liec man visu darīt tā, ka visur kļūtu redzami šīs gaismas augļi: labestība, taisnība, patiesība ...
Ved savā gaismā mani,
Mans Kungs un Pestītāj,
Tu mani sargi, gani
Un mani neatstāj.
Vakarā
(Jāņa ev. 16,24)
Kungs, arī mana sirds ilgojas pēc prieka, pēc tīra, apskaidrota prieka. Bet mana diena bieži vien ir tukša, pelēka, grūta. Un mans gars kā Noasa balodis lidinās virs tumšiem bezcerību ūdeņiem. Tāpēc es lūdzu Tevi: dod man tādas acis, lai es saskatītu arī savā ikdienā pilnīga prieka avotus, lai es mācītos priecāties arī par šķietami mazām lietām, kas tomēr liecina par Radītāja gudrību, varenību, gādību. Dod, lai man prieku sagādā puķe, kas aug ceļmalā, putna dziesma, jaunu dienu sveicot ... un pretimnācēja smaids, kuru sastopu uz ielas.
Kā bērnam, Kungs, kā bērnam liec man lūgt un priecāties par to, ko Tu esi apslēpis augstprātīgiem, pārgudriem, neticīgiem un zaimotājiem.
Bez Kristus sedz mūs dzīves maldi,
Bez Kristus svešs mums īstais prieks,
Kļūst tukši dzīves dzīru galdi,
Kļūst viss bez Viņa tukšs un lieks —
Tik Viņš mūs gaismas ceļos vada
Un mieru, prieku sirdī rada.