Ričards De Hāns: Kā valdīt pār jūtām

KAISLĪBAS

Kāda vidusskolniece skaudīgi noskatījās, ka viņas lielākā sāncense ienāca istabā un pakāra pie sienas savu jauno ādas jaku. Pirmā izdevīgā brīdi viņa sagraizīja skaisto apģērba gabalu ar grieznēm.

Kāds virs niknās dusmās kliedza uz savu pārbiedēto sievu. Beigās, zaudējis savaldīšanos, viņš sāka sievai sist ar dūrēm, līdz tā sabruka nesamaņā.

Kāds vīrs nervozēdams parakstījās viesnīcas viesu sarakstā „Kalēja kungs un kundze." Viņa romāns ar sava labākā drauga sievu tuvojās kulminācijai kauna pilnā laulības pārkāpšanas aktā.

Šie nupat minētie gadijumi, diemžēl, nenotiek tikai televīzijas programmās. Pārāk bieži tas tā notiek ari dzīvē, cienījamu pilsoņu mājās. Pat tie, kas sevi sauc par kristiešiem, nokļūst šādās situācijās. Ne viens vien jaunatdzimušais ir atkal un atkal izmisumā saucis uz Dievu, lai viņu izpesti no spēcīgām, nevaldāmām kaislībām. Tās viņu urda darit lietas, ko viņš vēlāk ienist un nožēlo. Rodas nesavaldīgi jūtu izplūdumi, greizsirdība, neķītras domas un darbi, neapmierināma mantkārība, kas rada blēdības un zādzības.

Labās, slavējamās jūtas, ko Dievs cilvēkam devis, grēka sašķobītas un sagandētas, bieži noved pie darbiem, kas ir ļauni un postoši. Dabīga ēstgriba kļūst par nesatību, rijību; dzimumtieksme noved pie laulības pārkāpšanas, un visādi citādi attaisnojama vēlēšanās pēc panākumiem kļūst par savtīgu lepnuma, skaudības vai naida dzītu tieksmi apmierināt savas egoistiskās intereses. Emocijas rada ļaunus darbus, ja tām ļauj neierobežotu varu.

Es tomēr stipri ticu, ka ir iespējams šīs nešķistās kaislibas iegrožot. Šeit nav runa par kādu mistisku, nevaldāmu spēku vai iedzimtu vājību, kuras priekšā būtu jānolaiž rokas. Kā ticīgie mēs atrodamies uz cīņas lauka karā ar Sātanu, mūsu dvēseļu ienaidnieku. Mēs esam iesaistījušies nepārtrauktā cīņā paši ar savu grēcīgo dabu. Taču kaislibas grēkus kā dusmas, skaudību, mantrausību, lepnumu un amoralitāti katrs kristietis var pārvarēt, ja vien viņam ir cieša vēlēšanās būt uzvarētājam. Šīs kaislības nedrīkst mūs tiranizēt un piespiest mūs pie zemes.

Tāpēc uzmanīgi iegaumē dažus svarīgus padomus kaislību iegrožošanai, lai tās tevi nenovestu pie garīga bankrota.

ATZĪSTIES SAVĀ VĀJUMĀ

Tāpēc atzīsties savā vājumā Dievam. Atzīsties, ka esi grēcigs tāpat kā citi un ka tev ir nepieciešama Dieva palīdzība, lai pārvarētu savas grēkā izkropļotās jūtas. Tad ej pie Dieva, lai ar Viņa palīdzību gūtu uzvaru.

Man nāk prātā apustuļa Pāvila vārdi romiešiem. Aprakstījis cīņu starp veco un jauno cilvēku, viņš izsaucas: „Es nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šis nāvei lemtās miesas?" (Romiešiem 7:24). Pāvils neizvairās atzīt, ka šāda garīga cīņa pastāv. Viņš saskatīja šo problēmu un atzina, ka ir vajadzīga palīdzība, lai šai cīņā uzvarētu. Tādu palīdzību viņš atrada Kristū. Tāpēc izsaucies: „Es nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas," viņš tomēr beigās varēja sacīt: „Pateicība Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū!" (Romiešiem 7:25). APŅEMIES PAKLAUSĪT KRISTUM! Otrs svarīgs solis grēcīgo kaislību pārvarēšanā ir apzinīga, noteikta apņemšanās klausīt Kristus pavēlēm. Viņš ir Dieva Dēls, un Viņam pienākas mūsu uzticība un paklausība. Tad, kad tu tiešām esi apņēmies Viņam sekot, tavām savtīgām kaislībām vairs nav vietas tavā dzīvē. Jēzus saka: „Ja jūs mīlat mani, turiet manas pavēles" (Jāņa 14:15) un drusku tālāk: „Jūs esat mani draugi, ja jūs darāt, ko es jums pavēlu" (Jāņa 15:14). Apustulis Pāvils, atklāti runādams uz romiešiem, saka: „Nenododiet arī savus locekļus par netaisnības ieročiem grēkam, bet nododiet sevi pašus Dievam" (Romiešiem 6:13).

Lai paklausītu Jēzum Kristum, ir vajadzīga griba. Mums savās sirdīs ir jāapņemas paklausīt Jēzum visās lietās. Mēs esam atbildīgi Dieva priekšā par savu rīcību. Mums jāsaprot, ka darīt Viņa gribu ir daudz svarīgāk nekā apmierināt savas ļaunās dziņas vai ieražas.

MEKLĒ DIEVA PALlDZJBU!

Neaizmirsti: tev nav vienam jācīnās garīgajā cīņā pret grēcīgajām kaislībām. Palīdzība vienmēr ir atrodama, to tikai vajaga lietot. Iesaisties vietējā draudzē, kas tic Bībelei un sludina evaņģēliju! Kārtīgi apmeklē sapulces! Ej uz lūgšanas stundām! Sarunājies ar Dievu savā istabiņā katru dienu! Atrodi uzticīgu kristīgu draugu un dalies domās ar viņu! Patiesi, lai pārvarētu grēcīgās kaislības, tev jāizmanto katra garīga palīdzība.

PRAKTISKAS PAMĀCĪBAS

Vispirms, ja tu cīnies ar kādu zināmu kaislību, tev vajaga censties izvairīties no vietām un apstākļiem, kas vedina pakļauties šai kaislībai. Ja, piemēram, tu ātri kļūsti dusmigs,kad esi pārguris, centies pēc iespējas labi atpūsties. Vai atkal, ja tu zini, ka zināmu cilvēku sabiedriba tevī rada nepatiku pret tavu dzīves biedru vai kādiem citiem apstākļiem tavā mājas dzīvē, tad izvairies no šādiem ļaudīm kā no uguns. Apustulis Pāvils saka: „Un nedodiet vietu velnam " (Efeziešiem 4:27). Daži Bībeles pētnieki šo vietu izskaidro tā, ka mēs nedrīkstam dot Sātanam iespēju mūs kārdināt.

Man nāk prātā kāds stāsts par vīru, dzērāju no tiem laikiem, kad vēl braucām ar zirgiem. īsu laiku viņš spēja savaldīt savu kāri pēc alkohola, bet tad kāja paslīdēja, un viņš bija atkal pie pudeles atpakaļ. Pēc katras šādas klupšanas viņš jutās apkaunots un pazemots un stingri apņēmās sākt jaunu lapaspusi savā dzīves grāmatā. Bet šī apņemšanās nevilkās ilgi. Ar visu to vīrs tomēr kārtīgi gāja baznīcā. Bet bieži, taisni ejot uz dievnamu, vīrs paklupa, jo turpat netālu no dievnama bija krogs, un, kad viņš gāja garām krogus durvīm, kārdinājums bija pārāk liels, lai spētu atturēties, neiebaudījis stiprāku malku. Beidzot, galīgi izmisis, viņš griezās pie mācītāja pēc padoma. „Mācītāj", viņš lūdzās „vai jūs kaut kā varat man palīdzēt?" Vecais, gudrais mācītājs labi pazina vīra vājību, tāpēc jautāja: „Saki man, kur tu piesieni savu zirgu?" Satriektais vīrs atbildēja: „Aiz krogus. Tur ir stabi zirgu piesiešanai." Uz to mācītājs atbildēja: „Nu, kāpēc tu nepiesieni zirgu otrpus baznīcai? Tad tu nebūsi tik tuvu savai kārdināšanas vietai!"

Jā, ir loti svarīgi izvairīties no vietām, situācijām, apstākļiem un cilvēkiem, kas uzbudina mūsu kaislības un iekārdina uz grēcīgiem darbiem.

Otrkārt, lai gūtu uzvaru pār grēcīgām kaislībām, ir jāskata lietas pareizā perspektīvā. Strīdus iemesli daudzreiz ir pārāk niecīgi, lai to dēļ iekarstos un ļautos nevaldāmām dusmām. Bieži vien strīdi ar sievu vai vīru sākas par nenozīmīgām lietām. Vēlāk jūs abi droši vien pasmaidīsit par lietām, kas iepriekš likās svarīgas un uzbudinošas. Laika tecējumā un garastāvoklim uzlabojoties, tu lietas saskatisi citādāk. Tāpēc, ja rodas kāda niecīga nesaskaņa, neiztaisi no oda ziloni.

Tāpat mirklis miesigas kaisles neatsver izpostītu laulības dzīvi. Nepaļaujies briža spēcīgajam kārdinājumam. Ar Dieva palīgu atsvabinies no šīs spēcīgās kaisles, no tām neķitrām domām, kas var novest vienigi pie nelaimes.

Kad tavas kaislibas grib tevi aizvest neceļos,paturi skaidru skatu un skati lietas pareizā perspektīvā. Brītiņš kopā ar Dievu, nodaļa no Bībeles, isa saruna ar uzticamu ticīgu draugu, un lietas būs atkal pareizos samēros. Jā, ir vērts skatīt lietas no pareizā redzes loka.

Izvairies domāt par situācijām un lietām, kas tevi var novest pie garīga bankrota. Piemēram, domas par kāda cita finansiāliem sasniegumiem un tavām dzives neveiksmēm un nepelnītiem belzieniem var radīt tevi tikai skaudību un greizsirdību. Šīs sakropļotās emocijas savukārt var novest pie varas darbiem.

Beidzot, lai iegrožotu savas kaislības, tev ir vajadzīga pašapziņa. Ja tu esi ticīgais, atceries, kas tu esi. Tu esi Dieva bērns. Tāpēc ari dzivo kā tāds!

Veca leģenda stāsta par kādu viru vārdā Astua-ges, kas bija nolēmis nogalināt zidaini ar karalisku izcelsmi, vārdā Cirus. Atsaucot uz galmu kādu virsnieku, viņš pavēlēja tam zidaini nogalināt. Bet virsnieks savukārt aiznesa zīdaini pie kāda gana, pavēlēdams tam zīdaini uznest augstu kalnos, kur tad tas aukstajā, plānajā kalnu gaisā nobeigtos. Gana sieva tomēr pieņēma zīdaini audzināšanā pie sevis, un bērniņš uzauga starp vienkāršiem zemniekiem. Saprotams, zēns domāja, ka gans un gana sieva ir viņa īstie vecāki. Viņš nekā nezināja par savu karalisko izcelsmi un nemaz neiedomājās, ka viņam pienāktos dzīvot karaļa galma greznumā. Viņš dzivoja un uzauga kā zemnieks.

Šai zēnā mēs varam saskatīt līdzibu ar kristieti, kas tomēr nav sasniedzis pilnību Jēzū Kristū. Daudzi ticīgie iet caur dzīvi kā zemnieki, lai gan viņiem vajadzētu dzīvot kā karaļnama mantiniekiem! Pāvila vēstules romiešiem 8. nodaļa stāsta par šādu kristiešu karaļnamu. Ticīgais ir Dieva bērns, Dieva mantinieks un Kristus līdzmantinieks. „Jo visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni" (Romiešiem 8:14). „Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni" (Romiešiem 8:16). Un mēs esam „Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki" (Romiešiem 8:17). Kristieti, tici, ko Dievs saka par tevi! Nedzīvo kā zemnieks! Tu esi Karaļa dēls!

Romiešu 6. nodaļā mēs tiekam mudināti dzīvot saskaņā ar savu ticību Jēzum Kristum. Es ļoti ieteiktu, lai pirmā izdevīgā brīdī tu izlasi un atkal no jauna pārlasi šo nodaļu.

Lai savaldītu grēka savalgotos impulsus, ir svarīga pašcieņa, sava stāvokļa apzināšanās. Man ir draugs, kam bērni ir pusaudži, kristieši. Pirms jaunieši dodas sabiedrībā, viņu māte tiem bieži atgādina: „Neaizmirstiet, kas jūs esat!" Viņa atgādina saviem bērniem, ka kā Dieva atpestītie viņi ir kaut kas sevišķs. Viņiem ir kāds brīnišķīgs mērķis, ko turēt acu priekšā, un kārdinājuma brīdī viņi stāvēs uz drošāka pamata. |

Draugs, kā ir ar tevi? Vai tev ir straujš, nevaldāms raksturs? Greizsirdīga sirds? Acs, kas iekāro? Vai tu jūties saistīts un nožēlojams, jo tevi dīda kāda spēcīga, nevaldāma kaislība? Ja tas tā ir, tad atzīsties savā vājumā un lūdz no Dieva piedošanu. Tad — un tas ir ļoti svarīgi — pieņem šo piedošanu. Tici apsolījumam 1. Jāņa vēstulē 1:9. Izlietojot visu iespējamo garīgo atbalstu un dievišķā Svētā Gara vadīts, staigā paklausībā Dievam. Tādā veidā tu savaldīsi savas grēcīgās kaislības.

Bet varbūt tavs stāvoklis ir daudz nopietnāks. Ja tu nekad neesi pieņēmis Jēzu Kristu kā personīgo Pestītāju, tad vissvarīgākais ir griezties ticībā pie Viņa. Un atminies, lai arī cik liels grēcinieks kāds nebūtu, Jēzus ir spējīgs un gatavs atpestīt ikvienu, kas ticībā Viņu pieņem. Pieņem Jēzu kā savu Pestītāju, un dari to tūlīt! Bībele saka: „Tā tad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīve Kristū Jēzū, mūsu Kungā" (Romiešiem 6:23).

Saņem Dieva dāvanu, ticibā paļaudamies uz Jēzu Kristu. Tad arī tu spēsi savaldīt savas kaislības un tu gūsi prieku, dzīvodams tiešām kā uzvarētājs!