svetrunas.lv

Dievam ir plāns ikviena cilvēka dzīvei. Viņam bija plāns Jeremijas dzīvei pat pirms viņš vēl bija ieraudzījis dienas gaismu (Jer. 1:5). Viņam ir plāns tavai dzīvei; Viņam tāds ir arī manējai. Un šī fakta dēļ neviens nevar sasniegt laimes kalngalus iekām nav atklājis Dieva plānu savai dzīvei. Vai tu kādreiz esi neapmierināts, bezcerīgs vai nelaimīgs? Tad varētu būt, ka esi atteicies pieņemt Viņa plānu un esi iecirtīgi sekojis pats savējam. Bet tu vaicā: ,,Kā es varu zināt Dieva plānu?" Uz to es nespēju atbildēt. Tas tev pašam jāizšķir. Bet es varētu, ar Dieva palīgu, tev izšķiršanos atvieglināt.

Kā Kunga Jēzus Kristus sekotājam tev ir tikai viens liels mērķis, t.i., Dieva valstības veicināšana. Kristietim, ievēro, Dieva valstības intereses kļūst galvenais dzīvē. Dieva darbs ir tas vissvarīgākais. Viss cits jānobīda tālākās vietās. Jēzus Kristus taču nav uzticējis šo darbu tikai mācītājiem vien; Viņš to uzdevis ikvienam kristīgam vīrietim, ikvienai kristīgai sievietei. Un katram ticīgajam ir sava īpaša loma. Dievs paļaujas uz tevi; Viņš paļaujas uz mani. Viņš mums uzticas. Ja nu tad mūsu mērķis ir kalpot Dieva valstībai, tad no tā izriet, ka:

KALPOŠANA IR AUGSTĀKAIS MOTĪVS.

Ne rubļi un kapeikas, bet kalpošana. Cilvēks, kas panākumus dzīvē mēro ar naudas mērauklu, nav izpratis panākumu īsto nozīmi. Ir vēl otrs standarts — neizmērojami augstāks. Kaut mēs to saprastu! Paklausīsimies paša Meistara brīdinošajā balsī: ,,Uzmanait un sargaities no mantkārības, jo neviens nedzīvo no tā, ka viņam ir daudz mantas" (Lūk. 12:15).

Lielākā daļa lasītāju, droši vien, ir nodomājuši savu dzīvi pavadīt laicīgā darbā. Jūs domājat, ka tas ir vienīgais, ko varat darīt. Iespējams, ka jums taisnība. Nav mana daļa uzmesties par tiesnesi. Viss, ko lūdzu, ir, lai jūs ieguldītu savu dzīvi kalpošanā. Citiem vārdiem, ja vari Dieva valstībai vislabāk kalpot, būdams veikalnieks, tad esi veikalnieks; būdams amatnieks—esi amatnieks; būdams zemkopis, tad strādā par zemkopi; kā ārsts, tad noteikti esi ārsts. Dievs tā ir nolicis, ka nepieciešama nauda, lai darītu Viņa darbu. Varētu būt, ka Viņš vēlās, lai tu Viņam palīdzi šādā veidā. Bet vai! tam vīram un vai! tai sievai, kas naudu vērš mērķī, nevis līdzeklī, un sakrāj to savtīgiem nolūkiem, bet neizlieto Dieva godam. Piesargies Viņam piedāvāt naudu, ja Viņš prasa tavu dzīvi!

Bet, varbūt, tu vēl esi jauns. Tad nu runāšu it īpaši uz tevi, jo tavā priekšā guļ plašs izdevību un atbildības lauks, un tu esi vēl pašā dzīves darba izvēles sākuma posmā. Kaut varētu tevi šai izvēlē vadīt! Tik daudz kas atkarīgs no taviem ieskatiem par panākumiem dzīvē. Tev ir vesela dzīve, ko izlietot. Tu vēlies to izlietot pēc Dieva plāna. Bet ceļš liekas tumšs. Tik daudz ir, ko tu varētu darīt, ka izvēle šķiet visai grūta. Vai tad šai krīzē nav nekāda palīga, nav vadītājas zvaigznes? Domāju, ka ir. Man šķiet, ka dzīves ceļa izvēlē pirmās tiesības pieder lielākajai nepieciešamībai.

Vai mūsdienās nepieciešami vairāk veikalnieku vai vairāk mācītāju, vairāk amatnieku vai vairāk misionāru, vairāk ārstu šai zemē vai vairāk Āfrikā un Indijā? Vai mums vajag vairāk kantora darbinieku šeit, vai vairāk darbinieku Tālajos Austrumos? Noteikti mēs visi atzīstam, ka darbinieku trūkuma dēļ laicīgā pasaule necieš tik ļoti kā garīgais darbs. Es gribētu vērst jūsu acis uz tiem novadiem, kas lūdzas strādnieku, jo trūkums tajos lielāks nekā jebkur citur.

SLUDINĀŠANAS DARBS.

Ņemsim, piemēram, sludināšanas darbu. Cik liela šeit ir vajadzība! Ak, jaunekļi, vai jūs vēlaties īstas kalpošanas lauku, kalpošanas, kas dos bagātīgu atmaksu? Tad pievērsieties sludināšanai. Tur jūs esat vajadzīgi, un var būt, ka arī jums tā nepieciešama. Es nezinu nevienu citu darbu, kas sagādā tik daudz prieka. Un nekad arī neesmu nožēlojis, ka izvēlējos sludināšanu par savu dzīves uzdevumu.

Kādēļ tu nekļūsti Diev vārdu sludinātājs? Vai tādēļ, ka nekad neesi iedomājies, ka tu to varētu? Vai tu ieskati mācītāja amatu par augstu un svētu sev? Tad atceries, ka tajā taču darbojas parasti cilvēki, tieši tādi paši kā tu, kas atsaukušies Dieva aicinājumam. Vai arī tādēļ, ka tu mēroji panākumus ar rubļu un kapeiku mēru? Es zinu, ka mācītājs reti kad sakrās bagātību savā darbā. Bet vai tad tu gribi apgalvot, ka D. L. Mūdijam nebija panākumu, ja viņš nekad nekļuva bagāts; ka Čarla Sperdžena dzīve nebija izdevusies, ja viņš nomira nabags? Lai Dievs mums palīdz atbrīvoties no šādas mērauklas! Panākumus nekad nedrīkst mērot ar dolāriem vai rubļiem; par tiem var spriest vienīgi pēc kalpošanas mērauklas.

MISIJAS LAUKS.

Ko tagad sacīt par ārmisijas lauku? Es gandrīz vilcinos par to runāt, tomēr daži vārdi man jāsaka. Un lai Dievs man palīdz teikt kaut ko, kas aizsniegtu ikvienu sirdi!

Paņemot grāmatu, kurā notēloti apstākļi nekristiešu pasaulē, sirds man deg, lasot par briesmīgo tumsību. Divas trešdaļas pasaules vēl joprojām bez Kristus! Katru dienu mirst tūkstoši, kas nekad nav dzirdējuši Jēzus vārda. Āfrika, ,,pasaules vaļējā brūce", ar saviem četrsimt miljoniem sauktin sauc pēc strādniekiem. Indija, mazo atraitņu un bērnu-sievu zeme ar saviem seši simti trīsdesmit miljoniem izstiepusi nogurušās rokas pēc Gaismas tik ilgi, ka jau kļuvusi gurda un apātiska.

Bet Pestītāja pēdējā pavēle bija: ,,Eita pa visu pasauli un darait par mācekļiem visas tautas." Tūkstoš deviņi simti gadu ir aizritējuši, bet mēs vēl neesam paklausījuši. Ak jaunieši, ja jūs dzenaties dzīvē ne tikvien pēc kalpošanas un upuriem, bet arī pēc neizteicamas līksmības, tad es mudinu jūs atsaukties aicinājumam, kas skan pāri jūrām. Jums nav nevienas pašas vismazākās dāvanas, ko Dievs nevarētu likt lietā.

Ir kāda aizbildināšanās, ko lieto jaunietes, proti: ,,Esmu vajadzīga mājās." Vai arī viņas māte saka: ,,Ak, mēs nekādā ziņā nevaram bez viņas iztikt; viņa mums mājās ir nepieciešama." Paklausieties! Nāks laiks, kad kāds lūgs viņas roku, lai apprecētu. Un tad tu viņu tomēr atdosi. Tad viņa mājās vairs nebūs nepieciešama, vismaz kaut kā bez viņas tad varēs iztikt, un viņa no mājām aizies. Ko tu nu esi izdarījusi? Tu esi viņu atdevusi cilvēkam-līgavainim, bet aizliegusi Debess Līgavainim. Jēzus, tavs un viņas Pestītājs, viņu pirmais bildināja un liegi aicināja Viņam sekot. Tu atteici: ,,Nē, Kungs, es no viņas nevaru atteikties." Bet vēlāk nāca cilvēks-līgavainis un—jūs zināt pārējo. Nez' ko gan tu teiksi, kad stāvēsi Viņa vaiga priekšā! Vai atceries, ka Viņš sacīja: ,,Kas savu tēvu un māti vairāk mīl nekā mani, tas manis nav vērts, un kas dēlu vai meitu vairāk mīl nekā mani, tas manis nav vērts" (Mat. 10:37)?

DIEVA AICINĀJUMS.

Jaunieši, es jūs šodien aicinu kristīgai kalpošanai! Es pieminēju tikai divas vietas, kur ir vajadzība, bet tādu ir daudz. Visa. problēma pastāv jautājumā: Vai tu gribi pieņemt Dieva plānu savai dzīvei? Ja gribi, tad tu veltīsi savu dzīvi kalpošanai un mēģināsi atrast vietu, kur tu būsi visvairāk nepieciešams. Jēzus par mums atdeva visu; vai tad nav nekā, ko mēs savukārt varētu dot Viņam? Dievam bija tikai viens Dēls, bet Viņš darīja Viņu par misionāru. Vai nav nekā, ko mēs varētu darīt?

Viņš pats mums mācīja, ko nozīmē būt īstam māceklim, teikdams: ,,Ja kas grib man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot man. Jo kas grib izglābt savu dzīvību, tas to zaudēs; un kas savu dzīvību zaudēs manis dēļ, tas to mantos. Jo ko tas cilvēkam palīdz, kad tas iemanto visu pasauli, bet tam zūd dvēsele?" (Mat. 16:24-26).

©"Cilvēks, ko Dievs lieto" ir tulkojums no grāmatas "The Man God Uses" - Oswald J Smith, Litt. D. Grāmata iznākusi 27 izdevumos un ir tulkota daudzās valodās.