svetrunas.lv

Mans nolūks nav šeit iztirzāt svētīšanās doktrinu, jo esmu novērojis, ka ir iespējams zināt kādu doktrinu un tomēr to nepārdzīvot īstenībā. Tādēļ runāšu pavisam vienkārši un pasvītrošu svētīšanās praktisko pusi.

Vispirms, vēlos jums pateikt trīs lietas, kas svētīšanās nav, lai jūs varētu vieglāk izprast, kas tā ir.

KAS SVĒTĪŠANAS NAV?

Vispirms, tā nav dzīve bez kārdināšanām. Ir iespējams, ka dzīvojot svētīšanās dzīvi, tu tiksi kārdināts vairāk kā jebkad agrāk. Līdz šim tu neesi bijis pārāk bīstams Sātana valstībai, tālab viņš daudz par tevi nelikās zinis. Bet tai acumirklī, kad tu sāksi svētīšanos, viņš darīs visu, kas viņa spēkos, lai tevi uzveiktu. Tātad—svētīšanās nekādā ziņā nenodrošinās atbrīvošanos no kārdināšanām.

Otrkārt, tā nav drošības garantija pret grēka iespēju. ,,Lai tas, kurš domā, ka viņš stāv, piesargās, ka nekrīt." Šinī dzīvē nav tāda stāvokļa, kurā kristietis varētu būt pasargāts no grēka iespējas. Tie, kuri paceļas visaugstāk, var krist viszemāk. Piesargies tādēļ no maldīgas drošības, jo svētdzīve negarantē nodrošinājumu pret grēka iespēju.

Treškārt, tā nav pakāpeniska atbrīvošanās no grēka. Tāds nekad nav Dieva uzvaras ceļš. Grēku atzīst, nožēlo un atmet reiz par visām reizēm. Grēka vara tad ir lauzta, un tu vairs tam nepakļaujies.

Kad nu esmu jums pateicis, kas svētīšanās nav, ļaujiet man norādīt uz trim lietām, kas tā ir:

KAS SVĒTĪŠANAS IR?

Vispirms, tā ir acumirklīgs dvēseles pārdzīvojums. Tas nozīmē, ka tai ir sākums; proti, neraugoties uz to, ka tā turpinās visu mūžu, mums jāatzīst, ka tā iesākas ar īpašu garīgu piedzīvojumu. Sākumam vajaga būt! Israēla bērniem Jardānas pāriešana bija tieši tāds pārdzīvojums. Tā viņu vēsturē bija krīzes stunda. No rīta viņi vēl bija tuksneša pusē, vakarā—otrā krastā.

Otrkārt, tā ir uzvaras dzīve pār grēku. Ja tas tā nav, tad nekas nav noticis. Dievs ir garantējis atpestīšanu no grēka varas: ,.Grēks vairs nebūs jūsu kungs." Bez uzvaras dzīves pār grēku runāt par svētīšanās piedzīvojumu ir izsmiekls.

Treškārt, tā ir visu dzīvi ilgstoša pārvēršanās Kristus līdzībā: "mēs visi, atsegtām sejām spoguļojamies tā Kunga spožumā, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara tā Kunga Gars" (2. Kor. 3:18). Aizvien vairāk un vairāk mēs pārņemam no Viņa vaiga līdzības, kamēr beidzot, kad Viņš parādīsies, mēs būsim Viņam līdzīgi.

KAD TAS NOTIEK?

Kad notiek svētīšanās? Pēc Dieva nodoma—atgriešanās gadījumā, bet paša cilvēka pārdzīvojumā parasti vēlāk. Es neticu, ka Dieva nodoms ir, lai Viņa bērni maldītos tuksnesī gadiem ilgi. Viņa nolūks ir, lai tie tik pilnīgi atgrieztos un pēc tam dzīvotu tādu Gara piepildītu dzīvi, ka atslīdēšana atpakaļ grēkā nekad vairs nenotiktu. Nelaimīgā kārtā tikai nedaudzi tā dzīvo, un rezultātā jānāk otrai lielai krīzei, kad viņi no savām krišanām un neveiksmēm dziļā padevībā pievēršas Dievam, lai dzīvotu pilnībā vienīgi Viņam.

SVĒTĪŠANAS TRĪS PAKĀPES.

Svētošanai ir trīs pakāpes, un šim pārdzīvojumam ir divas daļas. Es še nerunāju par doktrinālo, bet praktisko pusi. No teoloģiskā viedokļa jūs to varat arī nesaprast un tomēr piedzīvot.

No praktiskā viedokļa, tātad, kā jau minēju, šim pārdzīvojumam, ko dēvē svētīšanos, ir divas puses. Pirmā ir cilvēka daļa, otrā—Dieva.

Ļoti zīmīgs norādījums atrodams Jozuas gr. 3:5, kurā dota pavēle: ,,Svētījieties!" — „Bet," jūs izsauksities, ,,es vienmēr domāju, ka svētošana ir Sv. Gara darbs!" Bet kā tad jūs izskaidrosit šo ļoti skaidro un noteikto rīkojumu: ,,Svētījieties!"? Šo problēmu nav grūti atrisināt. Tā ir cilvēka daļa. Pirms Dievs vispār var darīt Savu darbu, cilvēkam jādara savējais un jāsvētījas.

Esmu arī norādījis, ka svētošanai ir trīs pakāpes. Pirmās divas ir cilvēka darbs, bet trešā—Dieva. Šīs trīs pakāpes, pavisam vienkāršos vārdos, ir: 1) nošķiršanās, 2) nodošanās, 3) piepildīšana. Pirmā—,.nošķiršanās no", otrā—,.nodošanās (kam)", trešā—,,piepildīšana ar".

Kā redzat, tas nozīmē ne tikai ,.nošķiršanos no", bet arī ,,nodošanos kam". Nošķiršanās ir negatīvā puse, nodošanās ir pozitīvā. Cilvēka svētīšanās daļai ir divas puses. —Svētījieties!" — Tu dari savu daļu, un Dievs darīs Savu. Trešā pakāpe ir ,,piepildīšana ar". Tā ir Dieva daļa. Iemesls, kādēļ tik daudzi piesauc un lūdz un veltīgi gaida uz ,,piepildīšanu ar", vienkārši ir tas, ka tie nav spēruši pirmos divus, Dieva prasītos soļus, no kuriem atkarīgs trešais.

Rūpēsimies vispirms par to, ka mūsu nošķiršanās ir pilnīga. Dievs prasa pilnīgu nošķiršanos no grēka jebkādā veidā, no pasaules un visiem tās vilinājumiem, no it visa, kas skumdina Sv. Garu. Mēs Viņu maldināt nevaram. Viņš zina, vai mēs tiešām domājam to, ko apgalvojam. Vai mūsu nošķiršanās ir pilnīga? Un ja nē, tad nekavējoties to sāksim visā pilnībā.

Otrkārt, mums jāveltī sava dzīve Dievam. Nošķiršanās nav pilnīga bez šī otra soļa. Mēs novēršamies no vecās dzīves sev pašiem un visa, kas Dievam nepatīk, lai varētu nodoties Viņam. Mums ir jābūt svētiem, proti nošķirtiem Dievam svētam mērķim. Mums jāpanāk, lai šāda nodošanās būtu reāls piedzīvojums.

Tagad, ja esat pārliecināti un zināt, ka esat spēruši šos divus soļus, iepriekš gaidīdami uz Dievu pietiekami ilgi, lai Sv. Gars varētu jūs izmeklēt, tad ar vienkāršu ticību, bez jebkādas ārējas zīmes, jūs varat paļauties uz Viņa Vārdu un piecelties zinādami, ka Dievs ir darījis Savu darbu.

FAKTS, TICĪBA, IZJŪTAS.

Neļaujiet Sātanam sev iestāstīt, ka jāgaida uz kādu pārdabisku zīmi vai izjūtām. Jūs jutīsit Sv. Gara prieku un apmierinājumu, kad iziesit ticībā, liecināsit un darbosities licības pārliecībā. Dieva kārtība svētīšanai ir tāda pati kā pestīšanai. Pirmkārt—,,fakts", otrkārt—,,ticība", treškārt—,,izjūta". Taču Sātans vienmēr sagroza dievišķo kārtību un liek jums vispirms lūkoties pēc izjūtas. Bet kā lad jūs varat just pirms ticat, un kā varat ticēt, iekām zināt kaut ko, kam ticēt?

Še būs daži fakti: ,,Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības" (1. Jāņa 1:9). Noteikums ir, ka jūs atzīstaties. Vai esat šo noteikumu ievērojuši? Nu tad, -kādēļ Dievu padarīt par meli? ,,Bet ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā, un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem" (1. Jāņa 1:7). Kāds tad ir noteikums? ,,Ja mēs dzīvojam gaismā." Un kas tad notiek? ,,Viņa Dēla asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem." — ,,Bet", jūs iebilstat, ,,es nejūtos šķīstīts." Nē, un jūs arī nekad tādi nejutīsities iekām sāksit vispirms ticēt Dieva vārdam un staigāt ticībā.

Tāpat ir ar svētīšanos. Jūs darāt savu daļu un Dievs darīs Savējo. Jūs nošķirieties un svētījieties, un Dievs piepildīs jūs. Tā jūs piedzīvosit svētītu dzīvi.

©"Cilvēks, ko Dievs lieto" ir tulkojums no grāmatas "The Man God Uses" - Oswald J Smith, Litt. D. Grāmata iznākusi 27 izdevumos un ir tulkota daudzās valodās.