svetrunas.lv

Osvalds Smits: Cilvēks, ko Dievs lieto

Saturs

  1. CILVĒKS KĀ DIEVA RĪKS

  2. NOŠĶIRTA DZĪVE

  3. AUGSTĀKAIS PĀRBAUDĪJUMS

  4. KO DIEVS DOMĀ PAR MANI?

  5. SVĒTĪŠANĀS

  6. JĒZUS - MŪSU KUNGS

  7. MŪSU VISSVARĪGĀKAIS DARBS

  8. DZĪVES NOGULDĪJUMS

  9. EITA UN STĀSTIET CITIEM!

  10. SEPTIŅI ĻOTI SVARĪGI JAUTĀJUMI

  11. JAUNAS DZĪVES ČETRAS
     NEPIECIEŠMĪBAS


  12. RĪTA SARDZE

  13. KĀ DZĪVOT DIEVAM

  14. KAS NOTIEK, JA KRISTIETIS GRĒKO?

  15. UZVARĒTĀJA DZĪVE

  16. PASAULĪGA GUDRĪBA, VAI
     DIEVIŠĶĪGS SPĒKS


  17. KRISTĪGAS KALPOŠANAS
     AUGSTĀKAIS VEIDS


  18. "ESI NOMODĀ PAR SEVI!"

  19. DZIMUMDIENAS LŪGŠANA

      www.svetrunas.lv

NOŠĶIRTA DZĪVE


Nez' vai jebkad ir bijis laiks, kad Nošķirtības vārdu vajadzētu vairāk skandēt nekā mūsdienās. Kristietība ir kļuvusi tik pasaulīga, ka pat grūti atšķirt vienu no otras. Demarkācijas līnija ir pilnīgi nojaukta, tā ka draudzes, kurās reiz bija atmoda, kurās gara dzīve reiz bija dziļa un spēcīga, šodien ir vairs tikai sabiedriski centri, virs kuriem Dievs jau sen uzrakstījis vārdu ,,Ichabod"—,,Godība ir atņemta".

Ļaudis, šķiet, domā, ka mums jājaucas ar pasauli un jākļūst tai līdzīgiem, lai mantotu dvēseles un ietekmētu ļaudis dzīvot Dievam. Ja kādam gadās iekrist dziļā akā, neviens taču nelēks līdzi, lai nelaimīgo izvilktu. Tai vietā jāpaliek augšā un jānolaiž akā kāpnes vai virvi lai palīdzētu izglābties.

Cilvēki, kas ir mantojuši dvēseles un ietekmējuši citu dzīves Dieva godam, paši staigāja ar Dievu, nevis ar pūli, un šādā veidā—no gara augstumiem vilka citus augšup uz sava līmeņa. Vienīgais veids, kā mantot citus, ir—būt atšķirīgiem no pasaules un pievilkt ar kaut ko, kā tiem trūkst un, uzvarot ar Dievu, uzvarēt cilvēkus.

Ja Ābrahāms būtu devies dzīvot pie Lata Sodomā, viņa ietekme būtu panākusi maz. Bet tāpēc ka viņš bija nošķīries un dzīvoja ticības ,,augstumos" ar Dievu, viņa aizlūgšana nodrošināja Lata glābšanu. Būsim nošķirti no pasaules un paliksim vienoti ar Dievu!

Pie tam, pasaule tieši gaida, lai kristietis ir citāds. Tai ir pašai sava mēraukla, kādam jābūt svētajam. Un pat, kad tai izdodas mūs novilkt līdz savam līmenim, tā vienīgi zobojas un izsmej mūsu pūliņus. Tā mūs vairs nerespektē, nedz ciena mūsu stāju. Mēs tad neesam labāki par citiem.

Kāda jauna sieviete, kura dejošanu neieskatīja par ļaunumu, nolēma dejas laikā liecināt par Kristu un, slidinoties ar savu partneri pa dejas grīdu, pēkšņi viņam ievaicājās, vai viņš esot kristietis.

"Kristietis? Nē! Kā—vai jūs tāda esat?" viņš pārsteigts izsaucās.

,,Jā," atbildēja jaunā sieviete. ,,Esmu kristiete."

,,Bet, Dieva dēļ, kādēļ tad jūs esat šeit?" skanēja negaidīta atbilde.

Jā, pasaule sagaida, ka kristieši ir atšķirīgi. Kā tad citādi zinātu, kurš ir kurš? Ja demarkācijas līnijas nav, kā ļaudis zinās, kurā pusē esam mēs? Ja mēs ģērbjamies un izturamies kā pasaule, kā tad var pateikt, vai esam kristieši vai nē? Jābūt taču kādai atšķirībai.

Nošķirtība vienmēr ir bijusi Dieva prasība. Ābrahāmam vajadzēja atstāt savu zemi un tēva mājas un pilnīgā nošķirtībā doties nezināmā tālē. Mozus atteicās ļaut sevi saukt par faraona meitas dēlu, izvēloties drīzāk ciest postu kopā ar Dieva ļaudīm, nekā īsu brīdi baudīt grēka priekus, jo viņš vērtēja Dieva atalgojumu augstāk nekā Ēģiptes bagātības. Tāpat arī israēlieši. Tie bija savdabīga tauta, atšķirīgi no kaimiņu tautām ar uzdevumu—pārstāvēt Dievu pasaulē. Ezras grāmatā 9. un 10. nod. un Nehemijas gr. 13. n. mēs lasām: kad nošķirtības robeža ar jauktām laulībām bija pārkāpta, vainīgie nevarēja cerēt uz saudzību. Pagānu sievas bija jāatstāj un visstingrākā nošķirtība jāatjauno.

Jā,—nošķirtība joprojām ir Dieva aicinājums. ,,Aizeita no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka tas Kungs," un ,.Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem" (2. Korint. 6:14 un 17). Pasaule jāatstāj un jāpaliek nošķirtiem.

Atcerēsimies savu stāvokli. Saskaņā ar Dieva Vārdu, mēs esam ,.svešinieki un piemājotāji", debess tauta svešā zemē. Te nav mūsu mājas.

Pretestība un ienaids ir pasaules attieksme pret īstu Dieva bērnu. ,,Ja jūs būtu no pasaules, pasaule mīlētu tos, kas viņai pieder. Bet tā kā jūs neesat no pasaules, ...tad pasaule jūs ienīst" (Jāņa ev. 15:19). Kā tad ir? Vai pasaule tevi ienīst? Ja tu neesi no pasaules, ja tu tai nepiederi, un ja tu skaidri izrādi, ka esi svešinieks un piemājotājs, tad tu ātri nomanīsi, ka pasaule tevi ienīst. Tas ir atkarīgs no tavas nostājas pret pasauli.

Nošķirtās dzīves liecība, lūk, izsakās tavas sirds nostājā pret pasauli, ne tikdaudz tavā rīcībā. ,.Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Dieva mīlestības" (1. Jāņa 2:15). Tātad, nav nepieciešams liesi piedalīties pasaules izdarībās. īstais jautājums ir: Vai tu to gribi? Vai tevī mājo šāda vēlēšanās? Vai tev pasaule patīk un vilina? Ja tā, tad nevar runāt par sirds nošķirtību.

Paklausies vēl: ,.Laulības pārkāpēju cilts, vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva ienaidība? Kas nu gribētu būt pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku" (Jēk. 4:4). Diezgan skaidra valoda! Te ir runa par ,,pasaulīgu kristieti"! Dievs saka, ka pasaules draugs ir Viņa ienaidnieks. Tas, kurš mū pasauli, nemīl Dievu. Kāda tad nu ir manas sirds nostāja? Šis ir vissvarīgākais jautājums. Vai es mīlu pasauli, jeb vai es mīlu Dievu? Vai esmu pasaules draugs, vai Dieva draugs? Vai uz mani būtu attiecināms vārds: laulības pārkāpējs, vai, pārkāpēja? Kāda īsti ir manas sirds nostāja pret pasauli? Nevis mana rīcība, bet gan manas domas, patika un nepatika.

Tā tad nošķirta dzīve nozīmē atšķirtību no:

1. Pasaulīgiem priekiem.

Tāda bija Mozus izvēle, kad viņš noraidīja grēka priekus (Ebr. 2:24-26). Dejas, teātris, kāršu partijas nav no Dieva, bet gan no pasaules. Tos neieviesa garīgi vadoņi un svēti ļaudis, bet pasaulnieki. Tādus priekus piepilda pasaules gars, un lūgšanas kā arī liecības ar šādām lietām nesaskan. Tās viena otru izslēdz. Ļaudis, kas pulcējas tādās sanāksmēs, neapmeklē un nepiedalās lūgšanu sapulcēs, nedz tos interesē Draudzes garīgais darbs. Ir beidzot jānāk laikam, kad īstenais kristietis ir ar mieru paklausīt skaidrajai un noteiktajai pavēlei: ,,Aizeita no viņu vidus un nošķirieties no tiem!''

2. Pasaulīgām saitēm.

"Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem." Nekādi vārdi nevar būt skaidrāki, nedz kāda pavēle noteiktāka. Dievs nevar atzīt svešu jūgu.

Ak, cik daudzi atzinušies, ka viss viņu nelaimīgās laulības dzīves noslēpums ir, ka viņi nav paklausījuši Dievam un uzņēmušies svešu jūgu. Dieva Vārds ir ļoti, ļoti skaidrs. ,,...viņa ir brīva un var apprecēties, ar ko vēlas, bet tikai turoties pie tā Kunga" (1. Kor. 7:39). ,.Turoties pie tā Kunga." Un iziet pie kāda, kurš neturas pie tā Kunga, nozīmē piedzīvot vilšanos. Kā gan Dieva svētība var gulties uz ģimeni, ja viņa vārds pārkāpts?

Dažai labai jaunai sievietei bijis jāsaduras ar šo problēmu! un jāatsauc saderināšanās, kamēr citas, Dieva Vārdam nepaklausot, to dzīvē nožēlojušas neaprakstāmā veidā. Arī taisnošanās, ka viņas nolūks apprecoties bijis mantot dvēseli, neder. Jaunavai, kas nespēj pievērst savu iecerēto Kristum pirms laulībām, ir maz cerību to panākt pēc tām.

Ak, kristieti, sevis paša dēļ, nekad neesi nepaklausīgs Dieva Vārdam un neuzņemies svešu jūgu! Tas var gan izlikties grūti, bet esi pārliecināts: Dievam ir cits un dauda labāks plāns tavai dzīvei. Neievērot Viņa Vārdu ir bīstami. Paklausīt ir vienmēr droši. Par rezultātiem tad nevar būt šaubu. Tādēļ—,,Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem."

3. Pasaulīgi draugi.

Arī šeit jānošķiras. Pasaulīgiem draugiem kristiešu lūgšanu sapulces nesagādās prieku, nedz arī Dieva bērniem patiks piedalīties viņu izpriecās. Agrāk vai vēlāk šādā kopībā gars notrulinās, ja nenotiek nošķiršanās. Ir grūti rotaļāties ar uguni un neapdedzināties.

Bet tu saki: Kā es varu viņus pamest? Dieva bērns, tev tie nebūs jāpamet. Dzīvo garīgu dzīvi, un drīz vien viņi pametīs tevi. Viņi tavā klātienē jutīsies tikpat neērti, kā tu jutīsies kopā ar viņiem.

Draudzējies ar Dieva bērniem. Vienalga, vai tie ir brūni, dzelteni, melni vai balti, tu piedzīvosi, ka viņi ir mīļāki un tuvāki pat nekā asinsradi, kas nav kristieši. Viņi tevi sapratīs pat tad, kad tavi neticīgie ģimenes locekļi nesapratīs. Un bez tam, šādas draudzības nekad neirst. Nāve tās nešķir. Draudzējies, tātad, ar tādiem, ar kuriem vari biedroties ne tikvien šeit, bet arī visā mūžībā.

Noslēpums

Nošķirtās dzīves noslēpums mīt jaunās Mīlestības lielajā pievilkšanas spēkā. Nekad neaizmirsīšu dienu, kad Greisa Armstronga atgriezās. Tas notika kādā svētdienas pēcpusdienas sapulcē Čikāgā. Viņa noslīga ceļos un tik gauži raudāja, it kā viņas sirds lūztu. Neviens nespēja viņu nomierināt. Kad viņa izgāja ārā, draudzenes ierunājās, ka tas drīz pāriešot.

,,Nē, meitenes," atteica Greisa, ,,tas nekad nepāries." Un kad viņai zvanīja jaunieši, aicinādami uz teātri, viņa, ne acumirkli nevilcinājusies, atbildēja: ,,Nē." Vecās lietas bija pagājušas vienā vienīgā mirklī. Viņa vairs nemīlēja pasaulīgas izpriecas. Visas lietas bija kļuvušas jaunas. Tagad viņas sirdī mājoja Kristus un viņai bija jauna mīlestība. Viņai patika lūgšanu sapulces, patikās stāvēt uz ielas stūra, dziedāt un liecināt par savu Pestītāju, pāri visam, viņa mīlēja Dieva namu. Vairs nebija jautājumu, uz kuriem atbildēt, nebija problēmu, ko risināt. Kad Kristus ienāca Savā godības pilnībā, pasaule izgāja. Tai vairs nebija vietas. Greisa tagad mīt pie sava Kunga, bet kādu brīnišķu liecību viņa atstāja pirms došanās uz Mājām!

Darbodamies par misionāru pie indiāņiem Aļaskas tuvumā, es kādu laiku pārtiku no īpašiem sausiņiem. Domāju, ka civilizētā pasaulē tos dēvē par suņu biskvītiem. Tie bija tik cieti, ka tikai sakarsējot es varēju tajos iecirst zobus. Tomēr man tie garšoja un likās labi.

Bet pienāca diena, kad atgriezos civilizācijā un sāku atkal ēst maizi un sviestu. Un ko jūs domājat? Es nekad vairs neesmu alcis pēc sausiņiem. Ne reizes neesmu ilgojies pēc pagājušajām dienām un nopūties: ,,Ak, vēl gabaliņu sausiņa!" Un kādēļ? Vienkārši tādēļ, ka biju atradis ko labāku.

Jūs varat lietot sausiņus, ja vēlaties, bet, kas uz mani attiecas, es mielošos ar maizi un sviestu. Es gribu to labāko. Un, slava Dievam,—kad mēs piedzīvojam jaunpiedzimšanu un Svētā Gara piepildījumu, mēs topam visā pilnībā apmierināti un vairs nealkstam pēc pasaulīgām lietām. Tādā veidā nošķiršanās kļūst viegla. Nav grūti atteikties no kaut kā, ko negribi. Tāds ir "Jaunās mīlestības visu citu izslēdzējs spēks".







©"Cilvēks, ko Dievs lieto" ir tulkojums no grāmatas "The Man God Uses" - Oswald J Smith, Litt. D.
Grāmata iznākusi 27 izdevumos un ir tulkota daudzās valodās.