svetrunas.lv

Osvalds Smits: Cilvēks, ko Dievs lieto

Saturs

  1. CILVĒKS KĀ DIEVA RĪKS

  2. NOŠĶIRTA DZĪVE

  3. AUGSTĀKAIS PĀRBAUDĪJUMS

  4. KO DIEVS DOMĀ PAR MANI?

  5. SVĒTĪŠANĀS

  6. JĒZUS - MŪSU KUNGS

  7. MŪSU VISSVARĪGĀKAIS DARBS

  8. DZĪVES NOGULDĪJUMS

  9. EITA UN STĀSTIET CITIEM!

  10. SEPTIŅI ĻOTI SVARĪGI JAUTĀJUMI

  11. JAUNAS DZĪVES ČETRAS
     NEPIECIEŠMĪBAS


  12. RĪTA SARDZE

  13. KĀ DZĪVOT DIEVAM

  14. KAS NOTIEK, JA KRISTIETIS GRĒKO?

  15. UZVARĒTĀJA DZĪVE

  16. PASAULĪGA GUDRĪBA, VAI
     DIEVIŠĶĪGS SPĒKS

  17. KRISTĪGAS KALPOŠANAS
     AUGSTĀKAIS VEIDS


  18. "ESI NOMODĀ PAR SEVI!"

  19. DZIMUMDIENAS LŪGŠANA

      www.svetrunas.lv

PASAULĪGA GUDRĪBA VAI DIEVIŠĶĪGS SPĒKS


Pāvila aizrādījums filipiešiem ,.Neuzticieties miesai!" nekad nav bijis vairāk vajadzīgs nekā tagad. Jēzus Kristus draudzei draud lielas un nopietnas briesmas. Aizvien vairāk cilvēku sāk paļauties uz izglītību un pasaulīgu gudrību nekā uz Dieva dinamisko spēku.Piemēram ņemsim kāda vīra argumentus:

,,Vai jūs esat kristietis?" tu vaicā.

Bet viņš atbild: ,,Es gribētu zināt, kur Kains ņēma sev sievu."

,,Vai jūsu dvēsele ir izglābta, draugs? Esmu ieinteresēts jūsu dvēseles glābšanā."

,,Kā, pēc jūsu domām, cilvēkam jātop kristītam?"

,,To es paskaidrošu pēc tam, kad pieņemsit Kristu. Tas jau īstenībā arī nav svarīgi pirms jūs esat izglābts."

,,Vai jūs ticat Bībeles apgalvojumam, ka saule apstājās savā gaitā?"

,,Draugs, es ticu, ka jums nepieciešams Jēzus, un es gribu jūs mudināt Viņu pieņemt tagad."

,,Bet kādai baznīcai lai cilvēks pievienojas?"

,.Nekādai, pirms viņš iepazīst Kristu. Vai jūs Viņu uzņemsit?"

Tādā veidā tu viņu piespiedi palikt pie temata, jo tiklīdz sāksi atbildēt uz viņa jautājumiem, viņš iesaistīs tevi argumentācijā. Bet paliekot tikai pie viņa dvēseles glābšanas jautājuma, Dieva Gars viņu pārliecinās ātrāk vai vēlāk.

Jaunatgrieztais.
Atceros stāstu par kādu ļoti jaunu atdzimušu kristieti. Viņš nekā nezināja par personisku darbu, bet zināja kādu Sv. Rakstu patiesību. Sastopot vienu neticīgo, viņš to aicināja pie Kristus.

,,Bet es neticu Kristum," sacīja neticīgais.

Jaunatgrieztais atbildēja: „Bībele saka —Kas netic, tas taps pazudināts."

,,Es neticu arī Bībelei," atteica neticīgais.

,,Tas neko negroza," otrs atbildēja, ,,jo Dievs sacījis: Kas netic, tas taps pazudināts."

,,Dievs! Vai es jums neteicu, ka neticu Dievam? Es jums saku, ka Dieva nav!" izsaucās neticīgais, jau iekaisdams.

,,Un es saku," mierīgi turpināja jaunatgrieztais," ka tas, kas netic, taps pazudināts."

Paķerdams savu cepuri, neticīgais lielās dusmās pastūma viņu sāņus un atstāja telpu, lādēdamies un sodīdamies. Jaunais kristietis, mazliet vīlies un pazemots, iegrima nopietnā lūgšanā, nožēlodams savas trūcīgās zināšanas un lūgdams Dieva Gara darbību. Tā arī notika. Neticīgais devās mājup un iekrita gultā, bet nevarēja iemigt. Stundu pēc stundas viņš mētājās no vieniem sāniem uz otriem. Savās domās viņš pārcilāja visus vecos argumentus, ar kuriem agrāk bija lepojies. Bet arvien viņam ausīs ieskanējās nopietnie vārdi: ,,Kas netic, tas taps pazudināts." Beidzot, nespēdams vairs ilgāk izturēt, viņš izkāpa no gultas, nokrita ceļos un lūdza: ,,Ak Dievs, ja Tu esi, atpestī mani. Atklāj man savu Dēlu un palīdzi man ticēt." Un necik ilgi pēc tam viņš līksms atzina Kristu.

Vārds, lūk, iedarbojas ātri un spēcīgi. Tas ir asāks nekā abās pusēs griezīgs zobens. Un Dievs to apsolījis svētīt un lietot. Ne tavus argumentus, bet Savu Vārdu. Tas, Dievs saka, nesīs augļus. Ak, tādēļ sludini Viņa Vārdu!

Izglītība še nav nepieciešama. Pat valodas zināšanas ne. Nozīmīgs gan ir tulkojums. Breinerda tulks bija iereibis indiānis, tomēr Dievs Savu Vārdu svētīja, tā ka indiāņi tapa atgriezti.

Pāvila sludināšana.
,,Un tā arī es, pie jums nākdams, nenācu ar augstu valodu vai gudrību, nesdams jums Dieva liecību."

,,Padomājiet! Pāvils bija izglītots, mācīts, apdāvināts. Bet viņš nemaz nepūlējās būt elegants runātājs, jo labi zināja, ka oratorijai nav spēka pārliecināt un vest pie atgriešanas. Ne arī gudrībai. Viņš nobīdīja pie malas visu savu izglītību.

,,Jo es jūsu starpā negribēju neko citu zināt kā vien Jēzu Kristu un to pašu krustā sistu" (1. Korint. 2:2). Kāda atzīšanās! Nav brīnums, ka Dievs viņu tik vareni lietoja. Jo šeit bija viens, kas nepaļāvās uz miesu. Citiem vārdiem, viņš slēpa savu plašo izglītību un cilvēku acīm rādījās vienkāršs. Viņš nolēma zināt—cik daudz? Mazdrusciņ? Nē, —nekā. Un tomēr visu—vienu pašu, Dievcilvēku, Kristu Jēzu. Un viņš piebilst:,.Krustā sistu," tas nozīmē visnecienīgāko nāves veidu, kāds toreiz bija zināms. Ak, cik ļoti krusts bija nievāts! Bet Pāvils to pieminēja, jo pazina tā spēku. Krusts ir evaņģēlija sirds un dzinējspēks. Nekad to neaizmirsīsim, jo nav evaņģēlija bez krusta. Pāvils pazina Dieva dinamisko spēku un to izmantoja, jo viņš vēlējās rezultātus un tos arī guva. ,,Jo krusta vārds ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks" (1. Korint. 1:18).

,,Un mana runa un mana sludināšana nenotika pārliecinošos gudrības vārdos, bet gara un spēka izpausmē" (1. Korint. 2:4).

Še mums ir tas noslēpums. Nekādi pasaulīga vilinājuma vārdi, nedz cilvēka zināšanas un gudrība. Viss tas atmests. Palikusi vienīgi paļāvība uz Svēto Garu. Viņš rāda, kā darbojas evaņģēlija mācība.

,.Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara: jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams" (1. Korint. 2:14).

Miesīgais, neatdzimušais cilvēks, lūk intellektuāli nespēj saprast Dieva lietas, jo tās nāk no tādas valstības, ko tas nemaz nepazīst. Ar dabisko tas ir apradis un tajā jūtas kā mājās, bet garīgajā novadā tas ir svešinieks. Tādēļ ir pilnīgi veltīgi mēģināt to pārliecināt ar cilvēciskiem domu slēdzieniem.

,, Jo kad pasaule ar savu gudrību Dievu Viņa gudrībā neatzina, tad Dievam labpatika izglābt ticīgos ar ģeķīgu sludināšanu. — Kas ģeķīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā gudros; un, kas nespēcīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā stipros; un kas pasaulē zems un nicināts un kas nav nekas, to Dievs ir izredzējis, lai iznīcinātu to, kas ir kas; lai nekas, kas ir miesa, nelielās Dieva priekšā" (1. Kor. 1:21,27-29).

Cik vienkārši un nepārprotami! Pasaule ar visu savu uzkrājušos gudrību, kā Pāvils norāda, nepazina Dieva. Pestīšana, viņš pasvītro, rodas no kaut kā, ko ikviens ticīgais var darīt—proti, sludināt. Ievēro Dieva izvēli: ģeķīgie, vājie, zemie, nicinātie, tie, kas nav nekas. Ar šiem, kam ,,nav paļaušanās uz miesu", Viņš apkauno gudros, varenos, pasaulīgos, kas ir kas. Un tā mēs līksmojamies ar Viņu, vienīgi ar Viņu. Lai slavēts Dievs!

Evaņģēlijs.
,,Jo es nekaunos Kristus evaņģēlija: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic" (1. Rom. 1:16).

Evaņģēlijs, nevis tava gudrība, apmācība, izglītība, talanti vai spējas,—evaņģēlijs ir Dieva spēks un dinamika. Brāļi, uzklausiet, ko es lūdzu: Neļaujiet pasaulīgai gudrībai padarīt jūs aklus pret evaņģēlija godību, ne arī apmānīt jūs par tā spēku.

,,Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai." Sludiniet evaņģēliju augstiem un zemiem, bagātiem un nabagiem, sludiniet to veciem un jauniem, mācītiem un nemācītiem, valdniekiem un zemniekiem, jo Dieva priekšā visi ir vienādi. ,,Visi ir grēkojuši," tādēļ visiem vajadzīgs Pestītājs.

,,Tā tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet pirms tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju" (Jes. 55:11).







©"Cilvēks, ko Dievs lieto" ir tulkojums no grāmatas "The Man God Uses" - Oswald J Smith, Litt. D.
Grāmata iznākusi 27 izdevumos un ir tulkota daudzās valodās.