svetrunas.lv

Ir septiņi jautājumi, kurus ikvienam kristietim ir jāatbild. No tiem ir atkarīga mūsu garīgā dzīvība. Apskatīsim tos vienu pēc otra, un lai Dievs mums palīdz uz tiem atbildēt godīgi un patiesi.

1. VAI ES DARU KĀDU ZINĀMU GRĒKU?

,,Ja es netaisnību turētu savā sirdī, tad Kungs tas Visuvarenais mani nebūtu uzklausījis" (Ps. 66:18). Viņš tad pat neklausītos, ko es saku. Tātad, uz manu lūgšanu Viņš neatbildēs, kamēr es nesu sevī grēku.

Ievēro, lūdzu, ka es teicu: ,,zināmu" grēku, jo ir iespējams, ka tevī mīt kāds grēks, ko Bībelē dēvē par ,,grēku, kas ap mums tinas", kam tu paļaujies laiku pa laikam. Tas varētu būt tikai kāds ,.sīkums", elks, un tomēr tas ir grēks, un Dievs saka, ka tev tas jāatmet.

,,Bet jūsu pārkāpumi jūs attālina no jūsu Dieva, un jūsu grēki apslēpj Viņa vaigu no jums, ka Viņš neklausās uz jums" (Jes. 59:2). Grēks šķir. Grēks apslēpj Dieva vaigu. Kur ir grēks, tur nevar būt sadraudzība.

,,lai atturas no netaisnības ikviens, kas daudzina tā Kunga vārdu" (2. Tim. 2:19).

Tā ir Dieva pavēle. Mums jāatmet viss zināmais grēks, ja gribam, lai viņš mūs pieņem. Tad nu novērsīsimies no visa, par ko zinām, ka tas nav labs, visa, kas skumdina Sv. Garu. Izmetīsim to no savas dzīves, jo mēs nekad neaugsim kristieša dzīvesziņā iekām nebūsim brīvi no grēka.

Grēks ir kā dzirnakmens; tas vienmēr mūs nospiedīs. Un ja mēs grēkam padosimies, tad mēs atkal un atkal alksim pēc tā. Barot iekāri nozīmē to uzpūst liesmā, ko nekad nevar nodzēst. Vienīgās īstās bēdas, kas kristieša dzīvē var atgadīties, ir mokas un ciešanas, kuras sagādā grēks.

Tādēļ izbeigsim grēkot; izbeigsim, lai tas maksā ko maksādams, citādi mēs nekad nepazīsim ,.Dieva mieru, kas augstāks par visu saprašanu". Grēks mūs izpostīs, ja mēs no tā neatteiksimies. ,.Nicinātāju un pēlēju ceļš rada sāpes."

,,Turi piemiņā Jēzu Kristu." Viņš spēj atraisīt ikvienas saites un lauzt jebkādas važas. Viņš spēj atbrīvot cietumnieku. Un Viņš spēj atbrīvot tevi, jā, pat no tava uzmācīgā grēka. Viņš ir ne tikvien varens Glābējs, Viņš spēj arī uzturēt tevi. Tu vari uzvarēt jebkuru zināmu grēku Viņa Gara spēkā, kas mīt tevī. Ir vērts būt uzvarētājam.

2. VAI DZĪVOJU PAKLAUSĪBĀ DIEVA GRIBAI?

,.Nododiet sevi pašus Dievam" (Rom. 6:13). Vai esmu viss nodevies? Atkal un atkal no jauna es izsaucos: ,,Tavs prāts lai notiek, Kungs! Bet vai tā tiešām arī domāju? Vai gribu iet, kur Viņš vēlās mani sūtīt? Jeb vai joprojām eju pats savu ceļu? Un vai lieku pirmajā vietā sevi pašu, nevis Kristu? Vai Viņš ir manas dzīves Kungsun Pavēlnieks?

Dievam vajadzīgi paklausīgi bērni. Ja esam stūrgalvīgi, Viņš mūs nevar lietot. ,,Paklausība ir labāka nekā upuris." Sacelšanās Izraēla nometnē iznīcina Dieva nodomu. Viņam vajadzīga uzticība. Maldīšanās ir atļauta, kļūdīšanos piedos, bet neuzticību — nekad!

Lai Dievs mūs varētu lietot, mums jābūt paklausīgiem. Mums jābūt ar mieru iet, kur Dievs liek. Tam jābūt Viņa ceļam, ne mūsu pašu iecerētam, Viņa izvēlei, ne mūsējai. Un lai slavēts Dievs, ja mēs tiešām Viņam nododamies, Viņa plānu darām par savējo un ar prieku darām Viņa prātu!

Nedomāsim par Viņu kā bargu kungu,—tādu, kas uzstāj, lai mēs darām to, ko negribam darīt. Nepavisam. Viņš ir mūsu Tēvs, Viņš ar mīlestību mūs vada pie klusiem ūdeņiem. Mūsu sirdīs Viņš liek tieši tās vēlmes, kas Viņam patīkamas. Viss, ko Viņš prasa ir, lai paklausām, jo mēs taču piederam Viņam,—miesa, dvēsele un gars. Tātad, nevar būt sadraudzības bez paklausības.

3. VAI KATRU DIENU PAVADU LAIKU LŪGŠANĀS?

Neviens nespēj uzvarēt bez lūgšanām. Neviens nespēj gūt panākumus kristieša dzīvē, ja nelūdz. Ja esi atstājis lūgšanu novārtā, tad tu esi vājš. Tikai tie, kas gaida uz to Kungu, atjauno savus spēkus. Ja neesi dzīvojis lūgšanās, tu esi padots ienaidnieka uzbrukumiem. Jēzus lūdza. Viņš augas naktis pavadīja lūgšanās. Pāvils lūdza. Pirmā draudze lūdza. Visi, kurus Dievs lietojis, bija vīri un sievas, kas nodevās lūgšanām.

Tad nu jautā pats sev: vai es lūdzu? Vai turu derību ar Dievu? Vai man ar Viņu ir satikšanās ik dienu un vai es rūpīgi to ievēroju? Vai Dievs mani pazīst kā lūgšanu cilvēku? Jeb esmu neuzticīgs? Ja nu ir tā, kaut Viņš man piešķirtu spēku atjaunot savu derību un atkal sastapt Viņu ik rītu, lai Viņš nākdams mani neatrastu guļam.

4. VAI ESMU CĪTĪGS DIEVA VĀRDA LASĪTĀJS?

Atstāt Dieva Vārdu novārtā ir iznīcināt iespēju dzirdēt Viņa balsi, jo Dievs runā caur Savu Vārdu. Ja es neveltīju laiku Bībeles studijām, tad esmu bez Viņa vadības. Dažs labs cilvēks nomaldījies no ceļa tikai tādēļ, ka ignorējis Dieva Vārdu. Nekas to nevar aizstāt. Tas ir Dieva Vārds cilvēkam, un ja es tiešām Viņu pazīstu, es gribu tajā iedziļināties. Un jo vairāk es to lasu, jo tas kļūst interesantāks. Bez tā nespēju iztikt. Tas ir mans ēdiens un mans dzēriens dienas gaitās.

Savas kristīgās dzīves sākuma dienās es tam pievērsos aizvien vairāk. Kad es atgriezos, es lasīju Bībeli ik dienas. Bet vai es joprojām iedziļinos tajā? Vai tā man tagad ir tikpat aizgrābjoša, kā pirmo reizi lasot? Vai es sajūsminos par apustuļu un praviešu piedzīvojumiem? Vai Dāvida dziesmās vēl rodu mierinājumu? Vai Dieva Vārds man ir dzīva grāmata un vai tas man ir dienišķā barība?

Varbūt esmu vājš. Dievs salīdzina savu Vārdu ar pienu un gaļu. Tātad, ja gribu būt stiprs, man pie tā jāatgriežas pastāvīgi. Kaut Viņš man dotu spēku kļūt Viņa Vārda čaklam māceklim!

5. VAI APLIECINU KRISTU PUBLISKI?

Savas kristieša dzīves agrajos gados es biju dedzīgs liecinieks. Man patika iziet uz ielu stūriem ar Dieva cilvēku pulciņu un liecināt. Ar prieku es izlietoju izdevību strādāt palīdzības misijās un rādīt dvēselēm ceļu pie Kristus. Neatpestīto ļaužu stāvoklis mani nospieda. Savā dedzīgajā pirmajā mīlestībā uz Kristu es izlietoju katru izdevību stāstīt citiem, ko Viņš darījis manis labā. Es apmeklēju savus draugus viņu mājās un liecināju tiem.

Bet kā ir šodien? Vai esmu zaudējis savu pirmo mīlestību? Vai esmu kļuvis auksts un vienaldzīgs? Vai Dieva uguns vairs nedeg manā sirdī? Vai es varu apmeklēt baznīcu un piedalīties dievkalpojumā, nedomājot par pazudušajiem? Ja tā,—kādēļ? Kas noticis? Es dziedu: ,.Steidz pazudušos glābt", bet vai es pats ko daru, lai viņus glābtu? Un kad es pievienojos vārdiem: ,,Raudi ar raudošiem", vai manas acis paliek sausas jeb vai es tiešām raudu par bojā ejošiem? Vai mana sirds interesējas par pazudušo vīriešu un sieviešu izglābšanu? Ja ne, tad ar mani kaut kas nav kārtībā, un man nekavējoties jāmēģina atrast iemeslu un to novērst. Krsitus man jāapliecina publiski. Man Viņš jādara zināms citiem. Viņš man pavēlējis liecināt,—tādēļ arī liecināšu. Es varu izdalīt Bībeles traktātus, varu rakstīt vēstules draugiem, lai mantotu dvēseles. Es, vismaz, varu runāt ar saviem darba biedriem. Ja esmu Dieva pārstāvis, man jābūt patiesam.

6. VAI ES DODU BAGĀTĪGI PĒC DIEVA DOTĀM IESPĒJAM?

,.Dodiet, tad jums taps dots" (Lūk. 6:38) Kā mēs dodam, tā Dievs dod, jo Viņš negrib būt neviena parādnieks. Tu nevari pārspēt Dievu došanā. Desmitā daļa ir mazākais, ko mums ir jādod Dieva darbam, un tad papildus vēl tik daudz, cik Viņš prasa. Kad tu būsi Viņam uzticīgs, Viņš būs uzticīgs tev. Iemesls, kādēļ tik daudzi mūsdienās dzīvo trūkumā, ir tas, ka viņi uzticīgi nedeva Dieva darbam, kad viņiem bija papilnam. Rets būs tāds, kas uzticīgi un sistemātiski visus labklājības gadus devis Dieva darbam un dzīvotu trūkumā. ,.Dvēsele, kas bagātīgi svētī citus, taps stiprināta, un kas bagātīgi veldzē citus, kļūs pats veldzēts" (Salam, pamāc. 11:25). Svarīgi ir atminēties, ka mums — kristiešiem — vispirms ir jāatbalsta evaņģelizācijas darbs un tikai tad labdarības pasākumi; mums jāuzmanās no ziedošanas dažādiem ,,miera" fondiem un no modernistu atbalstīšanas. Dievs mums uzliek atbildību pārliecināties, kā mūsu ziedojumi top izlietoti.

Dod ar priecīgu prātu, jo ,,priecīgu devēju Dievs mīl". Dod sistemātiski, ik mēnesi vai ik nedēļu. Dod, jo ,,kā lai dzird, kad nav, kas sludina?" Ja Priecas vēsts sludināma pasaulei, kādam jāsedz rēķins. Tas ir līdzīgi kā ar ūdeni. Ūdens ir bez maksas, bet jums jāmaksā par ūdensvadiem. Tāpat ir ar pestīšanu. Pestīšanas vēsts izplatīšana maksā un mūsu pienākums ir rūpēties, ka tā izplatītos steidzoši visā pasaulē. Apustuļa Pāvila vārdiem izsakoties, iespēja dot ir žēlastība, un ja mēs esam Jaunās Derības kristieši, mēs dosim bagātīgi.

7. VAI ES DARU KO NOTEIKTU KUNGA JĒZUS KRISTUS DARBĀ?

Lai Dievs mani varētu lietot, man jāatrod vieta un cilvēki, kuriem es varu liecināt. Draudzei, kas ir garīgi dzīva, jātop manai mājvietai. Esmu atpestīts, lai kalpotu, un ja es neko nedaru tā Kunga darbā, es nepiepildu savu sūtību. Man var nūbūt daudz talantu, bet kaut ko es spēju daīt. Varu apmeklēt slimos, varu izdalīt traktātus, varu liecināt, varu darīt kaut ko personisku. Es spēju darīt kaut ko.

Ir tādi, kuri gaida, ka viņus lūgs. Tie gan apmeklē baznīcu, priecājas par dievkalpojumiem, bet nekad neiedomājas paši piedalīties draudzes darbā. Viņiem šķiet, ka mācītājs viņus uzmeklēs, ja viņam būs vajadzība, un pateiks, ko viņiem darīt. Bet, ja viņi tiešām ir atpestīti, viņi paši atradīs, ko darīt. Pāvila pirmais sauciens bija: „Kungs, ko Tu gribi, lai es daru?" Un šim jābūt ikvienas atdzimušas dvēseles saucienam. Mīlestība ir kalpošana, un tie, kas tiešām mīl Kungu Jēzu, gribēs Viņam kalpot. Tie nekad nesamierināsies ar trana dzīvi.

Tai vietā, lai gaidītu mācītāja vai kāda cita rīkojumu ko darīt, viņi griezīsies tieši pie Dieva un saņems norādījumus tieši no Viņa. Varbūt, kas tas būs darbs svētdienas skolā. Ja tā, viņi piedāvās skolas pārzinim savus pakalpojumus. Ja viņiem laba balss, viņi gribēs dziedāt korī, vai arī spēlēt kādu instrumentu, ja ir orķestris un viņi var spēlēt.

Dažs var izjust vēlēšanos būt par kārtībnieku -kolektētāju, cits kalpot jauniešu pulciņā vai būt aizlūdzējs. Varbūt ārmisija aicina un jūtams iekšējs mudinājums mācīties un sagatavoties pilna laika kalpošanai. Viens ir skaidrs: kas tiešām ir atdzimis, ātrāk nerims iekām sāks darīt kaut ko Kunga Jēzus darbā.

Šie tad nu ir tie jautājumi, uz kuriem jāatbild, lai saņemtu Viņa svētību. Stāv rakstīts: ,.Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties." Lai saņemtu atalgojumu, lai dzirdētu Viņu sakām: ,Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps', mums jāpārbauda sevi un jāraugās, lai mēs atbilstam Viņa prasībām.

©"Cilvēks, ko Dievs lieto" ir tulkojums no grāmatas "The Man God Uses" - Oswald J Smith, Litt. D. Grāmata iznākusi 27 izdevumos un ir tulkota daudzās valodās.